1.Materiālistiskā pasaules izpratne uz filozofijas pamatjautājuma pirmo pusi par to, kas ir pirmatnējs – matērija, daba vai apziņa atbild viennozīmīgi – matērija, bet garīgais tiek uzskatīts par atvasinājumu no matērijas. Tieši tādēļ šāda pasaules izpratne ir zinātniskās izziņas pamatā, it īpaši runājot par dabas zinātnēm. Precīzāk, materiālisms balstās uz domu, ka tikai zinātniskā pasaules izpēte sniedz realitātes patiesu zināšanu. Materiālisms uzskatāms par pilnīgu pretstatu reliģijai, atzīstot par visaugstāko un arī vienīgi patiesi eksistējošo — materiālo pasauli, un dzīves materiālo apstākļu uzlabošanu uzstādot par cilvēka dzīves uzdevumu.
Objektīvi ideālistiskā pasaules izpratne un subjektīvi ideālistiskā pasaules izpratne balstās uz to, ka apziņa un garīgais ir pirmatnēji, bet matērija ir no tiem atkarīga. Tātad ideālisms ir materiālismam pilnīgi pretēja koncepcija un uz filozofijas pamatjautājumu dod pretēju atbildi. Atšķirība starp objektīvo un subjektīvo ideālismu ir starp garīgo subjektu pasaules pamatā. Objektīvais ideālisms izceļ vienu virsindividuālu garīgo pasaules pamatu – ideju, pasaules prātu, augstāko spēku u.t.t., bet subjektīvais ideālisms balstās uz domas, ka pasaule eksistē tikai individuāla subjekta apziņā un nevar pierādīt objektīvās pasaules eksistenci ārpus tā.
Tā kā Materiālistiskā un ideālistiskā pasaules izpratnes balstās ir pretrunā, patiesa var būt tikai viena, tomēr nevar pateikt kura tieši.…
