Tiesību filosofija

1.BRĪVĪBA (Hēgelis)
a)Kas ir brīvība (478-479)
Brīvība ir cilvēka gara dabas izpausme, pats gars savā darbībā kā prāts. Tā realizējas uz mūsu interešu, mērķu pamata. „Mērķi atrodas mūsu domās, mūsu slepenos nolūkos, bet ne īstenībā. Tas, kas pastāv sevī, ir varbūtība, spēja, bet tas vēl pastāv kā kaut kas iekšējs (garā, dvēselē), vēl nav īstenots (realizēts dzīvē). Lai tas kļūtu par īstenību, nepieciešams otrs komponents (sastāvdaļa)- darbības realizācija. Darbības princips ir gribas realizācija cilvēka darbībā vispār.” Bet pati griba ir saprašana; vēstures, tagadnes, nākotnes un šeit paveras plašs darba lauks radošai prāta darbībai gan izcilu personību dzīvē, gan katra cilvēka ikdienas dzīvē.
„Brīvība satur sevī bezgalību nepieciešamību apzināties tieši sevi un līdz ar to kļūt par īsteno tāpēc, ka pēc sava jēdziena tās ir zināšanas par sevi. Brīvība ir mērķis sevī, turklāt vienīgais gara mērķis, ko tā realizē.”
Brīvība kā zinātniskas izziņas priekšmets nepastāv. Tādēļ brīvība nav definējama ar strigti izveidotiem jēdzieniem.
Tieši brīvība rada daudz un dažādu problēmu. (Kas es esmu? Kāda ir dzīves jēga?) Kas ir brīvība demokrātiskā dabiedrībā? - „Brīvība ir tiesības nemelot” (A.Kamī). ”Brīvība-tā ir atbildība. Tāpēc daudzi baidās no tās”(B.Šovs)
NEVAR PASĀVĒT BRĪVĪBA BEZ ATBILDĪBAS UN ATBILDĪBA BEZ BRĪVĪBAS –demokrātijas brīvības un atbildības garīgā vērtība.…