Katrs indivīds ir daļa no sabiedrības. Lai veiksmīgi sabiedrībā eksistētu, ir nepieciešams pielāgoties tās prasībām - pieņemt un ievērot konkrētās sabiedrības izvirzītos uzvedības noteikumus. Sabiedrībā jau kopš tās veidošanās ir pastāvējuši zināmi uzvedības noteikumi, kuri jāievēro visiem tās locekļiem.
Situācija mainījās līdz ar valsts kā konkrētās sabiedrības organizācijas formas izveidošanos. Tieši valsts veidošanās laikā parādījās ļaužu grupas, kuras pārņēma augstāko varu (valsts vadību) savās rokās. Varas īstenošana nebija iespējama bez pārējo iedzīvotāju pakļaušanas. Tāpēc tika izveidoti speciāli piespiedu mehānismi, kas nodrošināja valsts pārvaldītāju gribas bezierunu izpildi – kara draudzes, soģi, cietumi, bendes, vēlāk – policija, karabinieri u.c. Ar piespiedu mehānisma palīdzību valsts varas turētāji nodrošināja, ka pārējie iedzīvotāji izpilda viņu noteiktos uzvedības priekšrakstus.
Uzvedības priekšrakstus jeb uzvedības normas var iedalīt divās grupās:
Individuālās normas – jāievēro konkrētai personai, veicot kādu uzdevumu.
Vispārējās normas – jāievēro nenoteiktam cilvēku skaitam, veicot kādus pienākumus.
Tiesības ir valsts izdotu uzvedības priekšrakstu sistēma, kuru realizāciju nodrošina valsts. Tiesību veidi:
Mūsdienās daudzās valstīs pastāv rakstītās tiesības jeb tiesības, kuras nostiprinātas rakstiski. Tiesības rakstiski tiek nostiprinātas dažādos normatīvajos aktos. Tomēr ir valstis, kurās pastāv arī citi tiesību veidi. Tiesības pēc veidiem var iedalīt:
1. Kontinentālās tiesības - rakstītās tiesības jeb rakstveidā nostiprinātu uzvedības noteikumu kopums. Kontinentālo tiesību galvenais un primārais tiesību avots ir rakstītās tiesības.. Tiesību normas tiek apvienotas konkrētā tiesību aktā (likumā, noteikumos, pavēlē u.c.). Kontinentālās tiesības pastāv Francijā, Vācijā un arī Latvijā.…
