Analizēt un sniegt savu vērtējumu Tiesībsarga vēstulē Nr.108/4 izvirzītajai problemātikai.
Viendzimuma pāru attiecību noformulēšana ik dienas paliek arvien grūtāka – ar katru dienu arvien vairāk cilvēku ar netradicionālu seksuālo orientāciju izlemj doties ielās, nekaunēties par sevi un to, kādi tie ir. Arvien vairāk cilvēku sāk atbalstīt viņu atklātību un aicina būt patiesiem. Līdz ar šiem aicinājumiem un iedrošinājumiem šie cilvēki patiešām sāk iziet ielās, lepni sev virs galvas vicinot varavīksnes krāsās esošos karogus. Es, personīgi viņus ne atbalstu, ne nosodu. Varu derēt, ka kāds mani par to nosodītu, bet tai pat laikā varu derēt arī par to, ka es neesmu vienīgais, kam ir tādi uzskati. Es, protams, saprotu, ka piemērs par homoseksuālu cilvēku laulību ir ne tikai cilvēcisks, bet arī sadzīvē nozīmīgs – piemēram, tiesības uz mantojumu, kas regulārās laulībās tiek atstāts laulātajam, taču vai es uzskatu, ka šādās attiecībās būtu jāatļauj bērnu adoptācija? Nē, nekādā gadījumā – bērnam, visticamāk, nebūs nekāda tradicionālas ģimenes piemēra. Varbūt kāds teiks, ka mani uzskati un nostāja nav strikti vienpusīga un, iespējams, tāpēc nepareiza, bet es domāju, ka katram indivīdam ir tiesības uz savu viedokli, tāpat kā cilvēkiem ar citādām orientācijām ir tiesības būt tādiem, kādi viņi ir. Allaž būs simtiem dažādu viedokļu, kas gan atbalstīs, gan notrieks dažādos līdz ar zemi, taču jāprot atrast un nonākt pie kompromisa, kas novedīs visus pie vienas domas, kurai tie spēs piekrist.
…