Cilvēktiesības ietver arī ļoti nozīmīgu varētu teikt sadaļu par tiesībām uz taisnīgu tiesu un juridisko palīdzību. Tiesības uz taisnīgu tiesu pamatā prasa, lai valsts garantētu visiem vienlīdzīgu pieeju tiesai, kas ar likumu ir noteikta izskatīt konkrēto lietu. Šai tiesai jābūt neatkarīgai un objektīvai, un tai jānodrošina vienlīdzīgas iespējas abām pusēm tiesas procesā, ievērojot proporcionalitāti. Tiesai ir jāievēro saprātīgs laika termiņš tiesas procesos un arī jāsniedz pamatoti spriedumi. Krimināllietās ļoti svarīgs moments ir arī nevainīguma prezumpcija, tiesības saņemt juridisku palīdzību u.c. tiesības.1
Tas, vai tiesa ir neatkarīga un objektīva, ne tikai tiek iekļauts likumos kā garantija, bet arī tiek pārbaudīts un pierādīts, lai tiesa spētu darboties. Šajā pārbaudes procesā tiesnešu personībai, darbībai un objektivitātei ir ļoti liela nozīme. Izskatot jautājumus par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu tiesas procesā, jāskatās uz to, vai pierādījumi ir pieejami abām iesaistītajām pusēm un vai abas puses ir iesaistītas notiekošajās tiesas sēdēs. Savi spriedumi tiesai vienmēr ir jāpamato, jāargumentē ar pierādījumiem un likumiem.2
Jebkurš tiesas process aizņem laiku un jo sarežģītāks process, jo ilgāku laiku tas var prasīt, taču jebkurai tiesai ir jāstrādā tā, lai lēmumi tiktu pieņemti saprātīgā laika termiņā, lai tiesas process un spriedums netiktu nevajadzīgi novilcināti. Ir apstākļi, kad procesi tiek apturēti, taču tam vienmēr ir jābūt attaisnojošam pamatam.3
Pastāv īpašas tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, kas, pirmkārt, ietver nevainīguma prezumpciju, kas nosaka to, ka tiesneši nedrīkst ne publiski, ne kā savādāk norādīt uz tiesājamā vainu pirms tiek noteikts galējais spriedums. Šis princips Latvijas tiesu praksē prasa rūpīgāku iedibināšanu, jo nereti notiek šīs prezumpcijas pārkāpumi, piemēram, Laventa lietā, kam sekoja tiesas process ECT Lavents pret Latviju. Svarīgi arī tas, ka apsūdzētajam tiek detalizēti un precīzi norādīta pret viņu izvirzītā apsūdzība un visa informācija par to.
…
