“…Mājsaimniecība ir persona vai personu kopa, ko saista radniecība vai citas personiskās attiecības, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, līdz ar to iedzīvotāju strukturēšanās mājsaimniecībās ir nozīmīgs faktors mājokļu pieejamības izvērtēšanā.1
Latvijā 2005.gadā uzskaitītas 905,6 tūkst. mājsaimniecību. Mājsaimniecības vidējais lielums bija 2.55 personas. Gan laukos, gan pilsētās visizplatītākās bija 1-2 personu mājsaimniecības – 56,7%...”2.
Var secināt, ka ar mājsaimniecību ir jāsaprot vienu personu vai vairāku personu kopu, kuras savstarpēji saista radniecības attiecības jeb citas personiskās attiecības. Mājsaimniecības locekļi dzīvo vienā mājoklī, un visi kopā sedz mājsaimniecības izdevumus, kas ir nozīmīgs faktors, kas ņemams vērā, izvērtējot mājokļa pieejamību katrai mājsaimniecībai.
Ir jāsecina arī tas, ka saskaņā ar statistikas datiem, 2005.gadā Latvijā tika uzskaitītas 905,6 mājsaimniecību. Katru no tām vidēji sastādija 2.55 personas, un visizplatītākas bija 1 vai 2 personu mājsaimniecības, kas manuprāt, ir „nepilnas ģimenes” bez bērniem.
„…Aplūkojot mājokļu pieejamību Latvijā svarīgi pievērst uzmanību tādiem faktoriem kā mājsaimniecību sadalījums pēc mājokļa veida, apdzīvoto istabu skaita un labiekārtojuma līmeņa…”3.
Šeit ir jāpiebilst, ka saskaņā ar 2005.gada statistikas datiem, visvairāk mājsaimniecību dzīvoja pilsētās, dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā, pamatā divistabu dzīvoklī.
„…2005.gadā mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, vidēji sasniedza Ls 110 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Visaugstākais ienākumu līmenis bija Rīgā, bet pārējos reģionos mājsaimniecību ienākumi bija zemāki par vidējo ienākumu valstī. …