Tiesības nacistiskajā Vācijā

Veimāras republika pastāvēja nedaudz vairāk kā 10 gadus un tās vēstures pamatā bija asa cīna starp ietekmīgākajiem finansu rūpnieciskajās korporācijām no vienas puses un augsti organizētu strādnieku klasi no otras puses.
1929.gadā sākās pasaules ekonomiskā krīze, gandrīz uz pusi samazinājās saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoms, savukārt bezdarbnieku skaits sasniedza 9 miljonus. Baidoties no jaunas strādnieku revolūcijas, vācu buržuāzija savas intereses sāka saistīt ar fašistisko Hitlera partiju, kura sevi demagoģiski dēvēja par Vācijas nacionāli – sociālistisko strādnieku partiju un kuras liekulīgā programma bija orientēta uz neapmierināto piesaistīšanu (strādnieki, zemnieki, sīkie veikalnieki). Strādājošajiem tika daudz solīts – gan bezdarba samazināšana, gan lauksaimniecības produktu cenu paaugstināšanās, gan lielo veikalu likvidācija. Tās programmā bija paredzēts nodibināt jaunu vācu reihu – varenu impēriju.…