Bāriņtiesa ir pilsētas vai novada pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde. Bāriņtiesas darbību regulē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām".
Pilsētās, kurās nav zvērināta notāra, bāriņtiesa pilda arī pagasttiesas funkcijas, sniedzot Civillikumā paredzētajos gadījumos palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, veicot mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas. Novados, kuru administratīvā centra pilsētā ir zvērināts notārs, bāriņtiesa lauku teritorijā pilda arī pagasttiesas funkcijas.
Vienā pilsētā vai novadā pēc attiecīgās pašvaldības domes lēmuma var izveidot vairākas bāriņtiesas, nosakot to darbības teritoriju un kompetenci. Bāriņtiesu finansē pilsētas vai novada pašvaldība.
Dzimtsarakstu nodaļas ir tiesu sistēmai piederīgas iestādes, kuras veic civilstāvokļa aktu - laulības, dzimšanas un miršanas reģistrāciju. Tiesu sistēmai piederīgās iestādes darbojas uz speciālu likumu pamata, un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija. Tiesu sistēmai piederīgās iestādes, veicot tām ar likumu uzliktas funkcijas, ir neatkarīgas, to darbību reglamentē vienīgi likums, un to lēmumi pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Dzimtsarakstu nodaļas darbību regulē likums "Par civilstāvokļa aktiem".
Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts uzticēts uzdevums pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām. Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katra novada, pagasta un pilsētas pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgā novada, pagasta vai pilsētas administratīvās teritorijas robežām. Ar tieslietu ministra atļauju vairākiem pagastiem var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā vai novadā — vairākas dzimtsarakstu nodaļas.…
