Tiesa piekrita norādei, ka pasākums bija publisks un konferences dienas plānā, nebija īpaši izdalīta oficiālā un saviesīgā daļa, bet paredzētā pēršanās pirtī bija iekļauta starp citiem dienas kārtības pasākumiem. Tomēr, lai arī raksts tapis pēc konkursa organizatoru pasūtījuma, pirts apmeklējums netika izvirzīts kā galvenais šajā pasākumā un tas vien, ka pasākums bija publisks, atbildētājam nedeva tiesības personas atrašanos pirtī pielīdzināt atrašanos publiskā vietā. Persona, kas atrodas pirtī, pēc tiesas domām, var uzskatīt, ka atrodas prom no publikas acīm un šādā vietā persona var rīkoties un uzvesties atšķirīgi nekā publiskā vietā. Tiesa uzskatīja, ka tādā vietā kā pirtī, personas var atrasties kailas, jo šādā pirtī tā ir normāla parādība. Ievērojot iepriekšminēto, Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir pamatoti sodījusi par iejaukšanos šo sieviešu privātajā dzīvē, kas ir arī pamats morālās kompensācijas atlīdzināšanai.
Senāts nolēma, ka, lai arī apelācijas instances tiesa kļūdaini ir interpretējusi likumu par presi un citiem masu līdzekļiem, tas nav novedis lietu pie nepareizas lietas izspriešanas un nevar būt par pamatu nepareiza lēmuma pieņemšanai.
Pamatojoties uz Civillikuma 474.panta 1. punktu, Augstākās tiesas Senāts nosprieda, ka Kurzemes apgabaltiesas lēmumu atstāt negrozītu. Šis pieņemtais lēmums ir negrozāms un nav pārsūdzams.
…