Tiešā un pārstāvnieciskā demokrātija - par un pret

Pēc grieķu polisas sabrukuma iestājās zināms atslābums demokrātijas attīstībā, taču turpmāko 2000 gadu laikā bija vērojama pakāpeniska pāreja no pilsētvalsts uz nacionālu valsti ar tās demokrātisko izpratni. Ar 17.gs sāka rasties pirmās nacionālās valstis. Ruso savā ''Sociālajā kontraktā'' runā par nacionālu valsti, kurā tauta pati uztic varu vienam leģitimitētam pārstāvim- suverēnam. Viņš gan norāda, ka nacionālas valstis ir teritoriāli lielas.i
Faktiski nacionālas valsts veidošanās un tās demokrātiskā izaugsme jāskaidro ar 8 pamatidejām. Reprezentativitāte kļuva noteicošā, jo pilsētvalstīs ar mazu iedzīvotāju skaitu varēja īstenot tiešo pārstāvniecību, turpretī nacionālās- lielās valstīs radās nepieciešamība pēc pārstāvjiem. Paplašināšanās bija otrs faktors- valstis kļuva daudzreiz lielākas par polisām. Valstu iedzīvotāju lielais skaits vairs neļāva lietot tiešo pārstāvniecību. Pilsoņi bija dažādi, to sociālās un ekonomiskās idejas radīja lielu dažādību.…