1. Sprīdīša apņēmība iet pasaulē laimi meklēt.
„Sprīdītis (ātri uzceļas, kā ko stingru noņēmies). Neraudi vis, vecmāmiņ. Es – es iešu projām.
Vecāmāte. Kur tad tu, bērniņ iesi?
Sprīdītis. Iešu pasaulē. Vai tur vietas trūkst? Bet kas man te? Spīdzina un ķircina, visi ēd un nīd.”
2. Sprīdīša lielā apņēmība pie Vēja mātes.
„Sprīdītis (daudz neievērodams, ņem svilpīti). Nu, paldies, paldies! Ārī labs! . . . vai zini, nu man atkal ir spēks. Laid nu mani atkal sargāt. Tagad es nosargāšu, ka vai!
Vēja māte. Nu! Nu! Lielība jau daudz nemaksā.
Sprīdītis. Kad es tev saku!
Vēja māte. Ej labāk tālāk pasaulē un mācies izturēt un klusu ciest, lai ar vai . . .
Sprīdītis. Lai ar vai galvu rauj nost! Nu tu redzēsi, kā es to mācīšos.”
1. Alise draud kaķēnam.
„Un Alise paņēma no šaha galdiņa Melno Karalieni un nolika kaķēna priekšā kā paraugu, kas jāatdarina; taču no pasākuma nekas prātīgs neiznāca galvenokart tāpēc, Alise secināja, ka mazais kaķēns nevēlējās kā nākas salikt priekšķepas. Lai kaķēnu sodītu, Alise pacēla to pie spoguļa un parādīja, cik īdzīgs tas izskatās. – Un, ja tu nelabosies tūlīt pat, – viņa piebilda, – es tevi izlikšu caur spoguli Aizspogulijas mājā. Kā tas tev patīkas?”
2. Alises pārsteigta puķu darzā.
„Alise bija tik parsteigta, ka mirkli nevarēja ne vārdu dabūt par lūpām, viņai pat elpa aizrāvās. Ta kā Ķeizarkronis joprojam līgani šūpojās, Alise ierunājās atkal bikli, gandrīz čukstus: – Un visas puķes spēj runāt?
…