Psiholoģija – zinātne, kas pēta psih. parādības, izmanto iegūtās zināšanas, lai izkoptu cilv. spējas un lai sarītu apmierinātu dzīvi. Psih. pētīšanas objekts ir psihe. Psihe ir indivīda spēja aktīvi atspoguļot apkārtējo vidi.
psih. galvenie virzieni – darba, pedagoģiskā, medicīniskā, sporta, tirdzniecības, vecumposmu, anomālās attīstības (speciālā – pēta novirzes), sociālā (sab. psih), juridiskā
psih. izmantotās pētījuma metodes – subjektīvās (cilv. koncebtrēšanās sevī un savu izjūtu raksturošanu), objektīvās (vērošana, eksperiments, aptauja, tests)
psihiskie pamat procesi – sajūtas (psihisks izziņas process, kurā notiek dažādu priekšmetu īpašību atspoguļošana, priekšmetam tieši iedarbojoties uz ierobežoto maņu orgānu skaitu konkrētā laikā) Tās veidi – redzes, dzirdes, ādas, garšas, ožas, taustes, kinestētiskās, organiskās, vestibulārās; uztvere (psihisks izziņas process, kurā notiek uz maņu orgāniem iedarbojošos priekšmetu un parādību īpašību kopuma atspoguļojums. Uztvere nebūt nav sajūtu summa, bet gan cilv spēja atspoguļot pasauli augstākajā pakāpē)
psihisko procesu neirofizioloģiskais substrāts – organisms (tā sastāvā ietilpstošo šūnu, audu un orgānu nedalāma vienība), No termodinamikas viedokļa organisms uzskatāms par atvērtu sistēmu, Fizioloģiskās funkcijas – norises dzīvajos audos, kas nodrošina šūnu un visa organisma dzīvotspēju. Nodrošina pielāgošanos vides izmaiņām, kā arī indivīda apzināti mērķtiecīgu rīcību, (somatiskās – nodrošina kairinātāju uztveršanu, veģetatīvās – nodrošina vielmaiņu organismā), visas funkcijas nodrošina neirālais (regulācija ar nervu impulsu palīdzību) un humorālais (regulē bioloģiski aktīvo vielu darbību) funkcijas mehānismi, Beznosacījuma refleksi (iedzimtie), nosacījuma refleksi (veidojas dzīves laikā), Centrālā Nervu Sistēma-funkcija ir pienākošo nervu impulsēšana, dekodācija, inf apstrāde un uzglabāšana un Perifērā Nervu Sistēma-funkcijas ir inf pārraidīšana pa nervu ceļiem.
…
