Mantas pāreju no vienas personas citai, ko radījusi pirmās nāve, sauc par mantošanu.
Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību. Personu, kam pieder tāda tiesība - iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā - sauc par mantinieku.
Ar terminu nāve, likuma izpratnē, jāsaprot ne tikai fiziskā nāve, bet arī, pasludināšana par mirušu.
Mantotspēja ir arī juridiskām personām.
Mantojuma tiesības paredz kārtību kādā neatraidāmie mantinieki var pieprasīt savu neatņemamo daļu, kārtību kādā mantojums sadalāms, mantošanas atstāšanas, pieņemšanas, sadalīšanas u.t.t. kārtību.
Mūsu Civillikuma izpratnē ar mantojumu ir jāsaprot kopība, kurā ietilpst visa nekustamā, kustamā manta, kā arī citiem atdodamas tiesības un saistības, kas mantojuma atstājējam piederējušas mantojuma atklāšanās laikā.
Mantojuma pāreja noteik trijos veidos:
• uz testamenta pamata;
• uz likuma pamata;
• uz līguma pamata;
Ja vienlaicīgi izrādās, ka vienlaicīgi konkrētētā gadījumā pastāv vairki mantošanas veidi, priekšroka ir līgumiskai mantošanai, kam ir priekšroka pār abiem pārējiem veidiem, bet testamentārai mantošanai ir priekšroka pār likumisko mantošanu.
Gadījumā. ja mantojuma atstājējs nav devis nekādus norādījumus, kādā veidā pāriet mantojums, tad mantojuma tiesību realizāciju nosaka likums.
Līgumsikā mantošana notiek uz savstarpēju (var būt daudzpusēji) līgumu pamata, ar ko viens līdzējs novēl citiem nākamo (paredzamo) mantojuma daļu. Lai mantojuma līgumam būtu juridisks spēks, tas uzrādījumā kārtībā apliecināms pie zvērināta notāra, bet, ja mantojuma līgums paredz nekustama īpašuma atstāšanu, tas ierakstāms Zemesgrāmatā, lai tas būtu spēkā pret trešajām personām.
Attiecības mantas pārejai, kad mantojuma atstājējs, vēl dzīvs būdams paredz kārtību kādā mantojums pāriet uz mantiniekiem, sauc par testamentāro mantošanu. Šo sadalījuma aktu sauc par testamentu.
Tiesības taisīt testamentu ir katrai rīcības spējīgai personai.
Pēc formas izšķir :
• publiskus testamentus;
• privātus testamentus;
…
