Testamentārā mantošana

Testamenta jēdziens
Testaments ir pēdējās gribas izpausmes akts, kas pauž testatora patiesu un brīvu gribu par mantojuma daļas vai kopības turpmāko likteni pēc viņa nāves -
/ Katru vienpusēju rīkojumu, ko kāds dod nāves gadījumam par visu savu mantu vai mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu/.
(LR Civillikums 418. p.)
Testamenta pamatpazīmes:
Testaments ir vienpusējs darījums, kas pauž patiesu un brīvi izteiktu testatora gribu;
Testaments ir pēdējais testatora rīkojums savas nāves gadījumam;
Testaments nosaka mantojuma atstājēja mantas (tiesību uz mantu) pēctecību.
Lai pēc testatora nāves, testaments tiktu realizēts, nepieciešams:
Testamentārā mantenieka, mantojuma pieņemšanas gribas apliecinājums;
Tiesas spriedums- par testamenta stāšanos spēkā.
Ar testamentu mantu var novēlēt kā fiziskai, tā juridiskai personai.
Testamenta spēks
Testators var testamentu katrā laikā atcelt, grozīt vai papildināt
(LR Civillikums 419. p.)
Testaments nestājas spēkā ar tā sastādīšanas brīdi, un pats testators to var neierobežoti atcelt, grozīt vai papildināt.…