Vadošais tips: labs ražotājs, nobriedusi, praktiska, loģiska, formāla. Stipra personība. Uzņemas risku, ir drosmīgs, aktīvs. Dažreiz var kļūt pārāk ass, neņemt vērā citu uzskatus, kļūt egoistisks, arī aizdomīgs, spītīgs un agresīvs. Viņam ir svarīgi, lai darbinieki labi izmanto darba laiku, lai tie runātu par darba uzdevumiem un rezultātu. Viņam ir svarīgi, lai pret viņa statusu tiktu izrādīta cieņa, lai būtu skaidrs mērķis, lai mazāk konkurētu ar viņu.
No šī saraksta varu droši apgalvot, ka man personīgi piemīt tādas īpašības kā praktiska un loģiska. Praktiskā, jo bieži vien mani praktiska daļa interesē daudz vairāk nekā teorētiskā. Arī interesantāk ir nodarboties praktiski ar kaut kādām lietām un mēģināt izdarīt pašai, pamēģināt kaut ko jaunu. Teorija, protams, arī ir vajadzīga, bet man personīgi viņa ir vajadzīga minimāli – tik daudz, lai es saprastu ko tieši man vajag darīt praktiski un viss. Loģiskā tāpēc kā darbojos loģiski vienmēr. Jebkurā situācija „ieslēdzas” loģiskā domāšana.
Par apgalvojumu „stipra personība” varu pateikt, ka neviens cilvēks nevar būt stiprs visās jomās, kā arī es. Man nav vēl tik daudz dzīves un darba pieredzes, lai es sevi nosauktu par stipru personību, es nezinu kurā jomā es esmu stiprāka par citu.
Drosmīga esmu, bet arī ne visās darbībās un ne ar katru. Risku diezgan bieži patīk uzņemties, un bieži tieši tās bija palīdzējis uzvarēt. Viennozīmīgi – esmu aktīva. Patīk darīt, darboties, nesēdēt uz vietas.
Egoistisks – jā, jo, domāju, lielu lomu spēlē arī tas, ka esmu vienīgais bērns ģimene, kā arī katrs no mums nedaudz ir egoistisks. Bieži domāju tikai par sevi, bet tam, kam patiešām vajadzīga palīdzība, neatteikšu nekad. Agresīva palieku tad, kad cilvēks nesaprot to, kas ir ilgi un cītīgi viņam skaidrots. Nevaru pateikt kurā tieši brīī palieku agresīvā, dažreiz tas notiek ātrāk, dažreiz esmu pacietīga līdz galam.
Man ir svarīgi, lai darba kolektīvā būtu miers un savaldība un, lai sarunas notiktu tikai un vienīgi par darbu. Kaut arī esmu strādājusī par parasto darbinieku, nevis par vadītāju, tāpāt, nekad nebija paticis, kad kolēģi savā starpā sarunājās par personīgo dzīvi un personīgām …
