1. Identitāte - tā ir tāpatība, vienlīdzība; kādas lietas sakritība ar sevi pašu. Par identitāti matemātikā sauc lielumus, kas neatšķiras pēc būtības. Identitātes likums loģikā izsaka prasību, ka loģiski pareizā domu norisē ikviens jēdziens jāsaglabā pilnīgi negrozīts – proti, cauri visai norisei jēdziena nozīme nedrīkst mainīties. Savukārt, identitātes filozofija māca, ka garīgais un materiālais, subjektīvais un objektīvais nav divas pastāvīgas realitātes, bet kādas vienas identiskas realitātes divi izpausmes veidi.
2. Vērtības - filozofiska kategorija, kas raksturo cilvēka augstākos ideālus un tieksmi tos sasniegt.
3. Socializācija - process, kurā veidojas personības sociālā un kultūras pieredze, darba iemaņu, sociālo normu un vērtību apguve, personas identitāte.
4. Socioloģija - zinātne, kas pētī sabiedrības likumsakarības un procesus, kas apvieno vai nošķir cilvēkus kā indivīdus un kā grupu locekļus. Socioloģijas sākumi meklējami 19. gadsimtā kā sekas straujajām sabiedrības pārmaiņām. Socioloģijas mērķis bija noskaidrot, kas sociālās grupas apvieno, kā arī izprast sociālās norobežošanās iemeslus un spēt šos procesus kontrolēt. Mūsdienu sociologu pētījumi ir vērsti uz sabiedrības makro struktūru (rasu, etniskās piederības, sociālo slāņu un dzimumu), sabiedrības institūciju (piemēram, ģimeņu) un mikroprocesu (starp personu attiecību) izpēti, izvērtējot iemeslus to krīzēs (noziegums, šķiršanās). Visbiežāk pētniecībā tiek izmantotas statistiskas metodes, veidojot situācijas attīstības modeļus, tomēr populāras ir arī kvalitatīvās metodes (intervijas, fokusgrupu diskusijas un etnogrāfiskās metodes).
5. Institūcija - Vārds institūcija latviešu valodā pirmo reizi lietots un LZA Terminoloģijas komisijā (TK) pēc Ministru kabineta konsultācijas akceptēts 20. gadsimta 90. gadu sākumā iepriekšējā periodā lietotā termina «orgāns» aizstāšanai. Termina funkcijā vārds institūcija rakstos fiksēts «Valsts pārvaldes institucionālās uzbūves konceptuālajā ziņojumā», kur lasāms:
…
