Apsūdzībai viduslaikos bija privāts raksturs un to nenorobežoja no civilprasības. Tiesas priekšā bija jāstājas cietušajam un pašam jāceļ savi apvainojumi apsūdzētajam. Tiesāšanas kārtība pamatojās uz principu – kur nav sūdzētāja, tur nav tiesneša. Šādu tiesas procesu sauc par akuzācijas, t.i., apvainošanas procesu. Tādejādi, ja kāds noklusēja pāri nodarījumu, valsts pret to izturējās vienaldzīgi.
ALODS
Privāts, brīvi mantojams īpašums viduslaikos (pretstats lēnim). Latvijā XIII-XIV gs. Alods apzīmēja muižu kā saimn. vienību, kas nav pakļauta valdn. virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (alodifikācija). Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768.gadā. Vidzemē 1783. gadā.
DRELLIS
(lejas vācu- drelle) – vergi. Uzskatīja par lietām. Verdzības cēloņi – parādos krišana, smags sods, karagūsts. No XV gs. otrā ceturkšņa Livonijas verdzības paliekas sāka ierobežot. Tā, piemēram, Valkas landtāgs 1424. g. 25. okt. Nolēma, ka „turpmāk neviena kristīgā dreļļa verdzība nevar ilgt vairāk par 10 gadiem”. Drellim tika dota iespēja arī izpirkties.
FEODS
Zemes īpašums R-Eiropā XI-XV gs., ko senjors piešķīra savam vasalim lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu. No feoda cēlies „feodālisms” kā valsts un saimnieciskās iekārtas jēdziens, kur valdniekam kā augstākajam senjoram pieder ne tikai valsts vara, bet viņš bija arī zemes īpašnieks. Sakarā ar feoda dalīšanu mantiniekiem, preču naudas attīstību un algotņu karaspēka ievešanu XVI gs. feods zaudēja nozīmi (sk. lēnis).
FOGTI
Augstas ordeņa amatpersonas, reizēm viņi pārvaldīja pat īpašus novadus – fogtejas. XVI gs. Livonijas ordeņa valstī bija 11 fogtejas. Fogta amats nav Ordeņa statūtos minēts, tas izveidojās paražu ceļā. Fogta galvenā funkcija Liv. ord. – tiesas spriešana. Dažos novados (Kuldīgā, Cēsīs u.c.) fogts valdīja kopā ar komturu, tomēr to funkcijas nesakrita.…
