Agnosticisms ir filosofisks uzskats, ka dažu propozīciju patiesums vai aplamums nav zināms vai nevar būt zināms principā. Šis jēdziens tiek īpaši attiecināts uz teoloģiskām doktrīnām. Ikdienā tas tiek saprasts kā uzskats, ka mēs nevaram zināt, vai Dievs pastāv vai nepastāv.
Aksioloģija jeb vērtību teorija ir filozofijas mācība par vērtībām. Tā radusies filozofijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Terminu - vērtību teorija- pirmie lietoja franču filozofs P.Lapī un vācu filozofs E. Hartmanis Aksioloģijas aspektus risinājuši dažādu ideālisma skolu filozofi, ideālistiski izskaidrojot sabiedrības parādības, noliedzot sabiedrības esamības un apziņas objektīvo likumsakarību izpētes iespēju.
Antinomija paradoksāls rezultāts, kas izriet no divu vienlīdz likumsakarīgu tomēr savstarpēji pretrunīgu secinājumu pāra.
Apeirons- (neierobežotais, bezgalīgais, nenoteiktais) – no tā ceļas visas pasaules lietas ka pretstati un iet tajā atkal atpakaļ.
apofātiskā teoloģija – (slepenā mācība par Dievu) – jautājumi, ko cilvēka prāts nespēj aptvert. Dieva parādīšana caur to, kas nav.
Aporija: (no grieķu aporia - strupceļš, bezizejas stāvoklis) neceļš, strupceļš. Sokrātiskais pavērsiens. Sengrieķu filozofijā tas nozīmēja grūti atrisināmās problēmas. Filozofisko jēgu aporija pirmoreiz atrod Platona un Aristoteļa mācībās.
Arhetipi - daudziem kopēji, ļoti dziļi simboli, pirmtēli, cilvēka dvēseles shēmas. Arhetipus pētījis un par tiem daudz rakstījis austriešu psihoanalītiķis K. G. Jungs. Arhetipi iespaido mūsu iztēli un rīcību.
astika – indiešu kultūrā, ticība, kas balstīta uz vēdām.
Atribūts- priekšmeta neatņemama īpašība, bez kuras priekšmets nevar pastāvēt un bez kuras to arī nav iespējams domāt.
bodhisatva – (apskaidrots, līdzsvarots) – kurš dēļ mīlestības pret citiem ir atsacījies ieiet nirvānā.
Deisms mācība, kas atzīst, ka eksistē dievs kā bezpersonisks pasaules pirmcēlonis. bija sevišķi izplatīts 18. gs. apgaismības laikmetā un spēlēja tā laika sabiedrības uzskatos un vērtējumos lielu lomu. Deisti domā, ka reliģijā pietiek ar pieņēmumu, ka pasauli radījusi inteliģenta un visspēcīga būtne (Dievs).
Dekonstruktīvisms
Diskurss (angļu: discourse) - kognitīvajā psiholoģijā ir saistītu izteikumu, teikumu virkne, teksts ar pabeigtu domu.
Duālisms Prāta filosofijā, duālisms ir uzskatu grupa par attiecībām starp prātu un matēriju, kas sākas ar apgalvojumu, ka mentālie fenomeni kaut kādā ziņa nav fiziski.Idejas par prāta un ķermeņa duālismu ir bijušas pazīstamas jau kopš Platona un Aristotela laikiem, un tās aplūko spekulācijas par bezķermeniskas dvēseles, kurai tiek piedēvētas prāta spējas, esību.
Dzīves trauksme – degsme, virzība.
dzīvespasaule – tā Edmunds Freids savos vēlākajos filosofiskajos darbos dēvēja parastu indivīdu dzīvoto pasauli, to nošķirtdams no zinātnes pasaules.
…
