Termina "Latvija" rašanās un attīstība

Vārdu “Latvija” pirmie sāka lietot lietuvieši, apzīmējos latviešu apdzīvoto teritoriju savā pierobežā, bet latviešu literatūrā to pirmais ieviesa Auseklis. Nosaukums “Latvija” tiek atvasināts no tautas pašnosaukuma “latvieši”, kura etimoloģija valodniecībā netiek viennozīmīgi traktēta. Lai gan, rakstu avotos entonīms “latvieši” fiksēts tikai 13. gs. Sākumā Vidzemē ir acīmredzams, ka tā izcelšanās jāmeklē senākos aizvēstures laikos. Pēc dzimtbūšanas sairšanas Vidzemes un Kurzemes guberņās. 19. gs. pirmajā pusē, latviski runājošo zemnieku vidū izveidojās apziņa par latviešu tautas vienlaidus apdzīvotu teritoriju no Palangas līdz Alūksnei, un līdz ar to rodas nepieciešamība pēc vienota nosaukuma.
(www.historia.lv)
Valodnieki uzskata, ka vārdi “Latvija”, “latvietis” ir atvasināti no vārda “latvis”. Turpretim vārds “latvis”, domājams, cēlies no apdzīvotas vietas nosaukuma “Latva” vai “Latvuva”, bet tas savukārt no upes nosaukuma. Vai arī pirmie “lat(u)vieši” ir bijuši kādas “Lat(u)vas” upes apdzīvotāji. Šajā sakarā daudzu pētnieku pārrunāts ir J.Langes vārdnīcā “Vollstandiges deutsch-lettisches Lexicon..” pieminētais Lates upes vārds, no kā viņš atvasina vārdu “latvietis”.…