BATIKAS VĒSTURE.
BATIKAS VEIDI
IEVADS
Cilvēka tieksme pēc skaistām lietām ir tikpat veca kā pati cilvēce. Par vissenāko tekstilmateriālu dekorēšanu varam uzzināt no literatūras, sienu gleznojumiem, skulptūrām un keramikas figūrām. Audumu fragmenti atrasti izrakumos seno kultūras tautu dzīvesvietās, kā arī gar senajiem karavānu ceļiem.
Batika ir auduma krāsošana, to daļēji aizsedzot. Gadsimtiem garajā attīstības ceļā radušies neskaitāmi tās izpildīšanas varianti. Vienā grupā apvienojamas visas tehnikas, kuras dod iespēju aizsargāt pret nokrāsošanos, to mehāniski saspiežot. Audumu var iespiest skrūvspīles, bet var arī daudzkārtīgi salocīt, sapīt, nosiet, pārsiet, izšūt u.c. Otra lielākā grupa apvieno batikas tehnikas, kuras dod iespēju atsevišķas audumu vietas piesūcināt ar palīgvielām. Šim nolūkam izsenis lietots bišu vasks, rīsa stērķele, mūsdienās parafīns, stearīns u.c.. Līdz ar ķīmiskās rūpniecības attīstību, 20 gs. 20 – 30 gados Eiropas valstīs popularitāti ieguva aukstā batika, jeb kontūrtehnika. Šajā tehnikā auduma aizklāšanai izmanto speciālas ķīmiskas krāsas jeb krāsu rezerves.
Katrai tehnikai ir savs raksturs, savas iespējas, bet kopīgais, kas batiku atšķir no pārējām tekstildarbu tehnikām ir tas, ka šajā tehnikā nekad neizdosies radīt divus vienādus darbus. Katrs darbs būs vienreizējs un neatkārtojams. Strādājot batikas tehnikā, ir iespējams paredzēt tikai aptuvenu rezultātu, tas arī ir tas, kas piesaista šai tehnikai.
1.SIETĀ BATIKA
Sietā batika ir vissenākais auduma greznošanas veids. Par to liecina darbi, kas radīti jau pirms mūsu ēras. Šīs batikas tehnikas apzīmējums shibori atvasināts no japāņu valodas darbības vārda, kas apzīmē pašu batikošanas tehniku. Tiek uzskatīts, ka shibori dzimtene ir Ķīna, kaut gan audumu krāsošanu pazina visās senās kultūras zemēs – Asīrijā, Babilonijā, Ēģiptē, Indijā, Ķīnā. Senākie krāsoto audumu paraugi datēti ar VI gadsimtu. Japānas batika izcēlās ar visaugstāko precizitāti un virtuozitāti. Japāņu kimono audumos sīko aplīšu rakstu papildināja bagāts, precīzs, krāsains izšuvums. Arī Āfrikas tautām ir ļoti senas batikas tradīcijas. Tehnika šajās tautās balstās uz dažādu sīku priekšmetu (kukurūzas graudu, akmentiņu u.c.) iesiešanu un krāsošana ar indigo krāsu. Latīņamerikā shibori pazina jau pirms Kolumba ierašanās. Uz Eiropu šo tehniku acīmredzot atveda spāņu ceļotāji. Sietā batika ir sastopama – Ungārijā, Slovākijā, Vācijā, Skandināvijas zemēs. Tomēr visnoturīgākās tradīcijas saglabājušās Indijā un Japānā.
1.1 TĪTĀ BATIKA
Tītā batika veidojas, ja atsevišķas auduma daļas brīvi saņem un izceļ virs kopējās plaknes un nosien ar diegiem, lentām u.c. Batikošanu parasti šajā tehnikā veic pakāpeniski – pārejot no gaišākas krāsas uz tumšāku. Ja kompozīcijā paredzētas baltas vietas, tās notin vispirms un audumu krāso gaišākā krāsā. Pēc tam kad audums nokrāsots, notin tās vietas, kuras paredzētas atstat gaišajā krāsā, un audumu liek nākamajā krāsvielu šķīdumā. Var arī dažas pirmoreiz notītās vietas attīt vaļā, tad, krāsojot otrajā krāsvielu šķīdumā, radīsies tīra krāsa. Tādejādi notīšanu un attīšanu var turpināt pēc vajadzības, tikai jāievēro, ka nenotītās - batikas fons – krāsojot kļūst arvien tumšāks.
Auduma nosiešanai var izmantot trīs pamatmezglus: rozeti, čiekuru, vulkānu.
Rozetes mezgls veido baltu riņķīsu rakstu. Uz auduma atzīmē mezglu centra atrašanās vietās. Auduma daļu izceļ no kopējās plaknes un pie rozetes pamatnes cieši nosien. Sīkus rozetes mezglus var apvienot ar lielāku mezglu.
Čiekurs. Pēc nosiešanas šis mezgls tiešām atgādina čiekuru. To var notīt paralēlās līnijās. Neregulāri notinot, zīmējums veido niansētu, gaišu apļveida plankumu.
Vulkāns. Brīvi saņemtā rozetes mezgla virsotni iestumj sējuma centrā. Veidojas kaut kas līdzīgs vulkāna krāterim. Ja mezgla virsotni izstumj cauri nosējuma līnijai, veidojas divi brīvas konfigurācijas riņķi. Ja mezgla virsotne ir vienā līmenī ar nosējumu, centrs paliek balts. Vulkāna krāterī var iebirdināt krāsvielas graudiņus, tad var iegūt divkrāsainus gredzenus uz vienkrāsaina fona.
Sīku priekšmetu iesiešana. Mājās vienmēr atradīsies dažāda izmēra podziņas, krelles, zirņi, pupas u.c. Šos sīkumus iesienot dažādos grupējumos, viegli var tikt pie oriģināla raksta.
Kamola sējums.Audumu izklāj uz galda un ar labo roku materiālu pakāpeniski savelk zem kreisās rokas plaukstas un nosien ar auklām, diegu u.c. Rezultātā iegūs vaska batikai raksturīgus lauzumus.
Mezglu sējumi. Audumu satin grīstē un tad tajā iesien mezglus vienādos vai dažādos ritmos. Auduma grīsti visā tās garumā var notīt ar rupju auklu.
1.2 IZŠŪTĀ BATIKA
Batikā šujot tiek veidots konkrēts zīmējums, tas ir ar sadiedzamo dūrienu tiek precizēta nosienamās līnijas vieta un virziens. Lielas noapaļotas formas šuj ar 1-2 cm gariem rindu dūrieniem, mazas vai šķautņainas formas – ar sīkākiem dūrieniem. Uz batikojamā auduma ar krāsainu ziepju gabaliņu vai mīkstu zīmuli uzvelk zīmējuma kontūras. Izšuj visas formas, tās pēc vajadzības savelkot un pārsienot. Audumu savelk sīkās ielocēs, pakāpeniski slīdinot no abiem diega galiem. Savilkums var būt gan stingrs, gan arī vaļīgs. Ja vēlas iegūt izplūdušas līnijas, audums jāsavelk vaļīgāk un jāveido lielākas atstarpes, ja vēlas asas kontūras, tad audums jāsavelk stingri.
1.3 LOCĪTĀ BATIKA
…
