Ar vārdu „tehnika” parasti apzīmē tādu mākslīgi radītu līdzekļu kopumu, kurus cilvēks izstrādā, lai īstenotu un sasniegtu savus mērķus. Tehnika atspoguļo, pirmkārt cilvēka vajadzības, otrkārt, zināšanu līmeni. Ar tehnikas palīdzību ļaudis risina noteiktas savas dzīves problēmas.
Zinātne ietekmē ļaužu vairuma dzīvi galvenokārt saistībā ar tehnikas attīstību. Zinātnes atklājumi, iemiesojoties tehnikā, maina cilvēka dzīves stilu un virzienu.
Tehnika savā attīstībā iziet četrās pakāpēs:
1. Pirmā fāze- tehniku izprot kā cilvēka izveicību, meistarību. Cīņā ar dabu cilvēks stājas nevis tieši, bet mērķtiecīgi izmantojot pašas dabas spēkus.
2. Otrā fāze- sākas ar industriālo revolūciju. Tehnika iet kopsolī ar ekonomiku, kas tiecas gūt ienākumus.
3. Trešā fāze- Ar eļļu notraipītos atslēdzniekus nomaina kungi baltos halātos. Par ražojošu spēku tiek uzskatīta ikdienas tehnika.
4. Ceturtā fāze- pašreizējais periods. Raksturīga pastiprināta informācijas tehnoloģijas iespiešanās visās dzīves jomās.
Tehnikas izmantošanas sfēras:
4. Ražošanas tehnika (saistīta ar priekšmetisku labumu ražošanu).
5. Organizācijas tehnika ( nodarbojas ar sociālo attiecību izveidošanu un pārraudzību).
6. Humānā tehnika (orientēta uz cilvēka garīgās dzīves pārmaiņām- psiholoģija, pedagoģija u.c.).
Mūsdienās ir diskrēta apgaismības laikmeta ideja par pamatprogresu, tomēr, nemitīgi pieaug cilvēku zināšanas, spēja apmierināt savas intereses. Neskatoties uz tehnikas vērienību un daudzajām iespējām, tomēr, augstākie mērķi paliek nesasniegti. Cilvēks joprojām ir pakļauts slimībām, nelaimes gadījumiem, cilvēks pārvērtē savus spēkus.
Tehnika un morāle
Iesakņojusies pieeja tehnikas pauda domu par tās morālo neitrālismu. To pamatoja šādi: darbarīki un mašīnas nav izgudroti „no zila gaisa”, bet konstruēti pēc dabas likumiem. Morāles principi runā par tehnikas izmantošanas robežām, bet ne par tehniku kā tādu. Dators ir „nevienam nepiederošs” instruments, jo tā izmantošanas mērķi nosaka ārējie faktori.
Ētika ir pakļauta ētiskiem apsvērumiem, izriet no vienkāršā fakta, ka tehnika ir cilvēka varas realizācija, rīcības forma, kas kā jebkura cita ir pakļauta tikumiskai pārbaudei. Jo nabadzīgāka ir ārpuscilvēciskā dzīvība un daba, jo nabadzīgāka ir arī cilvēka dzīve. Katrs jauns solis piespiež arvien vairāk doties uz priekšu, tehnika kļūst tirāniskāka, jo piespiež cilvēku attīstīties. Nākotni nosaka nevis tehnika, bet ētisko problēmu risinājums. Tehniskais progress nes ar sevi risku un draudus, filozofija nevar piedāvāt drošus ētiskus orientierus uz „mūžīgām vērtībām”. Cilvēkam ir jāiemācās pieņemt pārdomātus un pareizus lēmumus.
…
