Svārstības un viļņi

Matemātiskais svārsts.
Neizstiepjamā diegā, kuram „kuram nav masas”, pakarot materiālu punktu, iegūst matemātisko svārstu. Protams, matemātiskais svārsts ir idealizēts modelis, taču tuvināti par tādu var uzlūkot jebkuru pietiekami garā un maz izstiepjamā saitē pakārtu ķermeni, ja vien saites garums l ir daudzkārt lielāks par ķermeņa izmēriem un saites masu salīdzinājumā ar ķermeņa masu m var neievērot. Reālā eksperimentā matemātiskā svārsta svārstības, protams, pēc laika norimst, jo pastāv enerģijas zudumi – berze iekarē, gaisa pretestība u. c. apstākļi. Taču pietiekami garam un smagam svārstam šie zudumi var būt nelieli.Viļņa garums λ ir attālums, kuru viena svārstību perioda laikā noiet viļņa fronte. Šis attālums vienāds ar attālumu starp divām tuvākajām viļņa frontēm, kurās daļiņas svārstās vienādās fāzēs. Viļņa garumu λ un viļņa avota frekvenci ν saista sakarība λν =V – viļņa izplatīšanās ātrums. (Šī formula ir pareiza, ja viļņa avots un vide, kurā izplatās vilnis, atrodas savstarpējā miera stāvoklī.)…