Viens no pamatrādītājiem nacionālo kontu sistēmā ir iekšzemes kopprodukts. To var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu, pieprasījumu (izlietojumu) un ieņēmumiem.
No ražošanas puses iekšzemes kopprodukts aprēķināts kā visu ekonomiskās darbības veidu vai institucionālo sektoru kopējās pievienotās vērtības (bāzes cenās) un produktu nodokļu (atskaitot subsīdijas) summa. Kopējā pievienotā vērtība iegūta, atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides vērtības starppatēriņu. Starppatēriņu veido ražošanā izlietoto pirkto preču un pakalpojumu vērtība. Produktu nodokļi, ko pieskaita kopējai pievienotajai vērtībai, ir nodokļi, ko maksā produkcijas realizācijas brīdī - pievienotās vērtības (apgrozījuma), muitas un akcīzes nodoklis.
Iekšzemes kopproduktu no pieprasījuma puses veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi gala patēriņam, kā arī kopējā kapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu. Tabulās parādītie gala patēriņa izdevumi ir uztverti pēc izmaksu principa, t.i., pārvaldes izdevumos ir iekļauti visi no budžeta finansētie izdevumi, ieskaitot arī tos, kas nodrošina iedzīvotājiem sniegtos individuālos bezmaksas pakalpojumus (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības). Personiskajā gala patēriņā, savukārt, ieskaita tikai tos patēriņa priekšmetus vai pakalpojumus, ko iedzīvotāji apmaksājuši no saviem līdzekļiem vai arī saražojuši paši.…
