Visu dimensiju kvadrāti un taisnstūri mainās no līnijas līdz plaknei. Tie saskaras, saduras, krustojas un pārklājas. Glezna veidojas no divām vai vairākām daļām, kas ir norobežotas ar kādas krāsas svītru, un tajā ir jūtsams ritms un kustība. Šķie, ka forma gribētu atstāt audekļa telpu. Šo sajūtu pastiprina nepabeigtas figūras, kuru pagarinātās malas krustojas kau kur ārpus audekļa – tur, kur forma, krāsa un telpa savienojas, lai mēģinātu sasniegt „neko”, kas reti izdodas sasniegt mākslinieekiem...
Šis krievu avangarda virziens attīstās no 1913. līdz 1918. gadam, nonākot pie pilnīgas abstrakcijas.
Apzīmējums „Supremātisms ir atvasināts no vārda supreme (augstākais) , un tas raksturo Kazimira Maļēviča mākslu. 1915. gadā Maļēvič publicē supremātisma manifestu un 1916. gadā izklāsta savas teorijas esejā No kubisma un futūrisma līdz supremātismam. Kā norāda pēdējais nosaukums, šie glezniecības virzīeni piedalās viņa mākslas konstruēšanā. Vienlaikus Maļēvičs pieslienas krievu nihilistu filozofijai (radikāls esošās, ļauās un netaisnās pasaules noliegums) un plašākā nozīme apšauba glezniecību tādā formā, kādā tā pastāv, dodot priekšroku patiesības meklējumiem. Patiesība viņam nozīmē atteikšanos, visa atmešanu. Tikai no „nekā”, no „nihila” Maļēviča meklējumi kļūst iespējami. No kubisma mākslinieks paturējis galveno – nepieciešamību apdzīvot telpu, ierakstot tajā formu. Supremātisma noslēgums ir tīra telpas izpausme, kas precīzi saistīta ar formu. Krāsa un telpa savstarēji savienojas, lai izteiktu „neko”. Prombūtni, kas izriet no tīras abstrakcijas absolūtās klātbūtnes un ir glezniecības augstākais stāvoklis.
…