Šūna ir dzīvā organisma uzbūves un funkcionēšanas pamatvienība. Šūna ir pati mazākā dzīvā vienība. Visu vienšūnas un daudzšūnu organismu šūnas ir līdzīgas pēc savas uzbūves, ķīmiskā sastāva, galvenajām dzīvības norisēm un vielmaiņas
Šūnu vairošanās notiek dalīšanā ceļā.
Sarežģītos daudzšūnu organismos, piemēram, dzīvnieku un cilvēku organismā, šūnas specializējas pēc veicamajām funkcijām un veido audus. Atšķirīgie audi veido dažādus orgānus. Ikvienā organismā orgāni ir cieši savstarpēji saistīti. Tie pakļaujas kopējai centrālās nervu sistēmas un hormonālās sistēmas regulācijai.
Citoloģija ir zinātne par šūnu. Tā pēta šūnas uzbūvi, sastāvu un funkcijas. Pētījumi notiek gan ar vienšūnu organismiem – baktērijām, aļģēm, gan ar augu, dzīvnieku un cilvēku šūnām. Citoloģija nav sena zinātne. Tā izveidojusies pirms aptuveni 100 gadiem. Taču citoloģijas pirmsākumi meklējami jau 1665. gadā, kad Roberts Huks pirmo reizi ieraudzīja šūnas korķa griezumā.
Pētījumi par šūnas uzbūvi un funkcijām notiek joprojām. Mūsdienu tehnika ļauj ne tikai šūnas apskatīt zem gaismas mikroskopa vai elektronmikroskopā, bet arī izdalīt un kultivēt atsevišķas audu šūnas, izdalīt un atkodēt šūnas ģenētisko informāciju. Pētījumi joprojām turpinās, jo tas ir sarežģīts un ilgstošs darba process.
Šūnas ķīmiskais sastāvs. Ikviena šūnā ir atrodami vairāki tūkstoši dažādu ķīmisko vielu. Tās ir nepieciešamas šūnas vielmaiņas procesos un daudzveidīgajās ķīmiskajās reakcijās.…
