Baktērijas ir vienkāršākie dzīvie organismi, jo tos veido viena šūna, kurā reti var atrast noteiktas iekššūnas struktūras, kuras raksturīgas augu un dzīvnieku šūnām-- tai trūkst šūnas kodola. Kodolviela ir izkliedēta pa visu šūnu. Tāpēc baktērijas tiek uzskatītas par vienkāršiem, primitīviem organismiem. Tomēr baktēriju darbība ir pamanāma.
Baktērijas var vairoties (dalīties) ļoti ātri, tādēļ to skaits var būt ļoti liels. Baktērijas vairojas, vienkārši daloties, labvēlīgos apstākļos ik pēc 15—30 minūtēm. Taču, ja apstākļi ir nelabvēlīgi, baktērijas veido sporas. Spora ir šūna, ko apņem īpašs izturīgs apvalks. Nonākusi labvēlīgos apstākļos, spora dīgst un veidojas jaunas baktērijas šūnas.
Baktērijas nespēj pašas ražot sev nepieciešamās barības vielas. Tāpēc tās barojasd vai nu ar dzīvu vai bojā gājušu organismu saražotajām vielām.
Bez baktērijām nebūtu iespējama dzīvība uz Zemes, jo tās piedalās slāpekļa, oglekļa, sēra, fosfora u.c. elementu riņķojumā dabā. Augsnes baktērijas fermentu darbība rada pūšanas un trūdēšanas procesus, pakāpeniski sadalot organiskos savienojumus (augu un dzīvn. atliekas) līdz vienkāršiem savienojumiem, kurus augi spēj saistīt no augsnes. Baktērijas var ierosinātos rūgšanas procesus izmanto piena produktu rūpniecībā. Tās piedalās cilvēka un dzīvnieku gremošanas procesā.Ir baktērijas, kas veicina rūgšanu, bet kavē pūšanas procesu. Piemēram, šādu baktēriju ietekmē veidojas skābais krējums un rūgušpiens. Ir baktērijas, kas dzīvo augu saknēs, izmanto augu ražotās barības vielas, bet spēj saistīt gaisa slāpekli un pārvērst augiem izmantojamā formā. Visas šīs baktērijas var uzskatīt par labām un noderīgām.
…
