Stresa koncepcija ir atstājusi ļoti lielu ietekmi dažādas zinātņu jomās, kas pēta cilvēku. Šo zinātnisko koncepciju ietekmējuši Kanādas zinātnieka H.Seljes patafizioloģiskie pētījumi, un tālāk šī koncepcija tika izvērsta medicīnas, psiholoģijas, socioloģijas u.c. zinātņu pētījumos.
Stresa definīcija
Stresa jēdziens ir ļoti ietilpīgs tāpēc daudzi par stresu uzskata visu, kas notiek ar cilvēku, ieskaitot miegu. H.Selje piemetina, ka ”pat pilnīgi atbrīvojies- gulošs cilvēks nav izslēgts no stresa ” un turpinot tālāk viņa domu, ka stresa reakcija piemīt visam dzīvajam, arī augiem un dzīvniekiem.
Stresa rašanos un raksturu nosaka ne tikai kairinātāja iedarbība, bet arī organisma reaktivitāte (reakcija) stresora iedarbības momentā. Reaktivitāte ir atkarīga no daudziem cēloņiem: iedzimtības, iepriekš pārciestas iedarbības, vecuma, dažādu faktoru apkopojuma un citiem tā sauktajiem nosacījuma faktoriem.
Dažreiz izveidojas arī pretēja-rezistences parādība, t.i. noturības palielināšanās pret kādu no kaitīgajiem faktoriem, kas izsauc aizsardzības reakciju attiecībā pret dažādiem stresoriem. Tā piemēram eksperimentējot ar dzīvniekiem, netika novērota stresora reakcija ievadot antigēnu.
Rezistences piemērs var būt tie cilvēki, kuri sistemātiski norūdās un iegūst imunitāti pret infekcijas slimībām.
2.1 attēls- grafiks no grāmatas
Šeit ir grafiski parādīta ģenerālā adaptācijas sindroma trīsfāzu norise.
DISTRESS-negatīvais stress
EISTRESS-pozitīvais stress, kas raksturo organisma adaptīvo spēju pastiprināšanos, kuras vērstas uz veselības saglabāšanu.
Kā redzams, trauksmes reakcijas asajā vai tā saucamajā trauksmes posmā kopējā rezistence pret stresoru nokrīt zem normas. Pēc tam, iestājoties adaptācijai, rezistences stadijā pretošanās spējas paceļas virs normas, bet izsīkuma stadijā pretošanās spējas strauji krītas.
Stress ir cilvēka dzīves ikdienas neiztrūkstoša sastāvdaļa, taču tas ievērojami atšķiras pēc iedarbības dziļuma, spēka un ilguma, un , attiecīgi, iedarbības izpausmē uz organismu.
Trauksmes stadija- it kā ir aicinājums pie ieročiem organisma aizsargspēkiem. Šo stadiju reizēm sauc par mobilizācijas stadiju un to raksturo ādas apsārtums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, muskuļu tonusa pazemināšanās, virsnieru dziedzeru izmēru palielināšanās, ķermeņa svara samazināšanās un aud sadalīšanās procesa pastiprināšanās.…
