Stress ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Stress ir psihofizioloģisks stāvoklis vai process, kas rodas, sastopoties ar notikumiem, kurus uzveram kā draudus fiziskajai vai psiholoģiskajai labklājībai. To izraisa cilvēka mijiedarbība ar apkārtējo vidi tādā gadījumā, ja pastāv faktiska vai iedomāta neatbilstība starp situācijas radītajām prasībām (stresoriem) un iespējām, kuras ir cilvēka rīcība šo prasību izpildei. Tie apkārtējās vides notikumiem, kuriem mēs uztveram kā kaitīgus vai draudošus, ir stresori: mūsu psiholoģiskās un fizioloģiskās reakcijas uz tiem ir stresa reakcijas. Lai neļautos strsa iespaidam, nepieciešams atrast iedarbīgus paņēmienus stresoru pārvarēšanai.
.Stress bieži vien spēcīgāks ir tad, ja notikumi nav iepriekš paredzami vai ja cilvēks tos nespēj iespaido. Cilvēks daudz lielākas spējas spēj paciest tad, ja zina, ka var tās jebkurā brīdī pārtraukt, nekā tad, ja apzinās, ka nespēj tās iespaidot. Sresu padara spēcīgāku arī nenoteiktība – ja cilvēks apzinās, kas viņam kait, un saprot savu slimību, stress bieži vien daudz mazāks nekā tad, ja viņam nav ne jausmas, kas īsti ar viņu notiek.
Pēdējo gadu laikā stress mācību procesā rada arvien vairāk rūpju. Tā kā daudzi skolotāji sūdzas par stresa izraisītājām slimībām, problēmām ir guvusi plašu rezonanci.…
