25. Hofštedas modelis, tā interpretācija stratēģiskajā vadīšanā
Viens no nosacījumiem ražošanas vadīšanā ir tās vides adaptācija ārējās vides ietvaros. Par pamatjēdzienu tiek izvirzīta ražošanas kultūras attīstība noteiktā uzņēmumā. Realitāte vienmēr ir un paliek realitāte. Ir jautājums tikai – vai to esat sapratuši? Pieredze rāda, ka ražošanas kultūras jautājumi ir problemātiski visās organizācijās un uzņēmumos visā pasaulē.
Kā galvenie aspekti šajā virzībā var tikt saistīti ar Hofštedas modeli ir:
• individuālisms un kolektīvisms- šis aspekts ir orientēts, ka katra subjekta individuālām īpašībām ir jāiekļaujas grupveida darbības kāda noteikta mērķa sasniegšanai pretējā gadījumā cilvēks nonāk konfliktā ar sabiedrības darba kolektīvu, jo netiek apvienotas kopējās intereses;
• varas zona – t.i. atkarība no administratīvām vai funkcionālām iespējām noteikt otra subjekta darbību. Piem., noteikt darba algu.
Ir divi vadības modeļi:
1.Administratīvās vadības modelis;
2.Funkcionālās vadības modelis.
Piem., tehnologs ir izstrādājis darba tehnoloģiju. Strādnieks atrod labākus darba paņēmienus – rezultāts – konflikts. Ja nav vienošanās starp abām pusēm, ir jāizpilda dokumentālā tehnoloģija. Var iestāties situācija, kad darba process ir pārtraukts un netiek izpildīts ražošanas uzdevums.
Varas būtība ir sociāla struktūra un tā ir pastāvējusi vienmēr un visur. Taču ir svarīgi, lai šī varas būtība kalpotu uzņēmuma interesēm. Jo jebkurā gadījumā katrs subjekts vēlēsies gan sevis pašapliecināšanos, gan arī sevis eksistences dzīves līmeņa paaugstināšanu, tostarp arī varas līmeni.
Varas jēdziens var būt diferencēts, piem. t.s. palīgpersonāls vai arī “melnais kabinets”- piem. Sekretāre, ministrijas auto šoferis.
Daudzās situācijās likumprojektu izveidošana ir atkarīga no šī palīgpersonāla funkcionālām darbībām.
• Nenoteiktību likvidēšana – nav nekā problemātiskāka kā cilvēka atrašanās stāvoklī, kad nezina vai rīt būs nodrošināts ar darbu vai nē. T.i. pamats zemam darba ražīgumam, kā arī atsevišķos gadījumos ekstrēmām darbībām.
• Vīrišķība un sievišķība – tās ir rakstura īpašības, kad sievišķība pieļauj nelielo, vājo , lēno, kam būtu jāsniedz palīdzība. Vīrišķīgums savukārt tiek orientēts uz teritoriālu panākumu noteiktu mērķu sasniegšanai. Taču pēc būtības šie jēdzieni ir ļoti saistīti un tos ir grūti atdalīt vienu no otra. Šie principi vairāk vai mazāk tiek realizēti katrā organizācijā un arī grūti tos ir atdalīt no katras personības.
Taču kā secinājums ir jānodrošina cieņa pret otru darbu kā to spēj saskatīt sieviete., kā arī jāprot uzklausīt pretējo pusi un mēģināt atrisinājumu esošai problēmai.
…
