Jarol B. Manheim savā darbā Ziņu veidotāji: Stratēģiskā komunikācija kā trešais spēks ziņu veidošanā norāda, ka tradicionālais uzskats par žurnālistikas struktūru nosaka, ka ziņas ir dabiski radīts divu faktoru produkts. Pirmais no šiem faktoriem ir jebkurā laikā eksistējošas politiskās vides elementi, otrs – skaidri redzams notikuma vai darbības saturs, kas izveidojies politiskās vides ietvaros. Līdz ar to ir iespējams norādīt, ka ziņas attīstās uz politiskās sistēmas virsmas. Ir iespējams konstatēt, ka viena no ziņu formām var tikt uzskatīta par mednieka- ievācēja (hunter-gatherer) formu, kas attiecas uz protoziņu atseguma apzināšanos, savākšanu, šķirošanu un apkopošanu. Žurnālistikas struktūra paredz arī vairāk apstiprinošo un sistemātisko formu – ritma (beat) sistēmu, kas reportierim it kā pašam būtu jārada, jāatsedz un jāattīsta kāda problēma. Līdz ar to šāda forma būtu vairāk jāuztver kā ziņu kultivācija. Žurnālistam būtu uzmanība jāpievērš ziņu avotu kultivācijai. Balstoties uz šīm jau tikko pieminētajām divām žurnālistikas pamatformām, ir iespējams norādīt uzlabotus variantus – pētniecisko un iniciatīvas žurnālistiku. Saskaņā ar šo iniciatīvas modeli žurnālists pats būt kā avots kāda stāsta idejai, savukārt pētnieciskā žurnālistika galvenokārt attiecas uz iemeslu, cēloņu meklēšanu, dažādu darbību korelācijas konstatēšanu.
Būtiskākā atšķirība starp mednieka- ievācēja formu un kultivēšanas formu attiecas uz ziņu veidošanas spēkiem, darbību un vidi, proti, pirmā no šīm žurnālistikas formām ir vairāk orientēta uz darbībām, savukārt kultivēšanas forma ir vairāk atkarīga tieši no vides novērojumiem.
Viens no galvenajiem žurnālistikas struktūras komponentiem ir objektivitāte. Žurnālistam ir jābūt neitrālam un objektīvam politisko darbību un politiskās vides novērotājam. Līdz ar to ir nepieciešams nodalīt novērošanu no sava viedokļa paušanas. Jāpiemin, ka ziņas ir mērķtiecīgi formulētas un veidotas, balstoties uz prasmēm, lai būtu izdevīgas ziņu organizācijām un reportieriem. Ziņu organizācijas un reportieri nav tie, kas izpilda šo veidošanu. Ar šo ziņu veidošanu nodarbojas ziņu avoti paši – stratēģiskie padomnieki, kuru ieteikumi veido publiskās darbības. Šie tikko minētie komunikatori jeb ziņu veidotāji rada trešo spēku ziņu veidošanas procesā. Līdz ar to ir iespējams secināt, ka šie ziņu veidotāji rada realitāti, kuru žurnālisti tikai atspoguļo.
…
