Galvenie stratēģiju novērtēšanas kritēriji ir piemērotība, ticamība un pieņemamība. Lai stratēģiju varētu uzskatīt par atbilstošu organizācijai, organizācijas stratēģisko alternatīvu analīzes ceļā ir jāiegūst pozitīvs vērtējums visiem trim kritērijiem. Aplūkojot visas stratēģiskās alternatīvas, kādas ir uzņēmuma rīcībā, ir jāatrod līdzsvars starp ļoti darbietilpīgu metodi, kad tiek analizēta katra alternatīva un vienkāršota metode, kad tiek analizēts virziens, kurš šķiet pieņemamāks.
1.1. Stratēģiju piemērotības novērtēšana.
Piemērotība ir kritērijs, lai noteiktu, cik lielā mērā piedāvātā stratēģija iederas situācijā, kuru ir raksturojusi organizācijas iekšējās un ārējās vides stratēģiskā analīze. Tā parāda, kā noturēt un uzlabot organizācijas konkurētspējīgo pozīciju. Lai izvērtētu stratēģisko alternatīvu piemērotību organizācijai, alternatīvas ir jāanalizē, izmantojot šādas metodes:
organizācijas biznesa vienību portfeļa analīze. Tiek noteikts, kā jaunā stratēģija varētu uzlabot organizācijas darbību līdzsvaru;
dzīves cikla analīze. Tiek novērtēts, vai stratēģija ir atbilstoša tai dzīves cikla stadijai, kurā atrodas produkts, un organizācijas konkurētspējai tajos tirgos, kuros tā darbojas;
vērtību sistēmas analīze. Tiek noskaidrots, kā stratēģiskā alternatīva var uzlabot organizācijas vērtības sistēmas darbību kopumā.
Katra no stratēģiskajām alternatīvām ir jānovērtē no piemērotības viedokļa, jo katra alternatīva piedāvā savādāku uzņēmuma turpmāko attīstību. Šāda analīze prasa daudz laika un tādēļ, lai samazinātu analizējamo alternatīvu skaitu un ietaupītu laiku, var izmantot trīs metodes alternatīvu sākotnējai novērtēšanai: salīdzināšana, lēmumu koks, ranžēšana.
Salīdzināšana ir organizācijas attiecīgo rādītāju salīdzināšana ar rādītājiem nozares ietvaros. Taču rādītāju salīdzināšana neparāda, kādas izmaiņas ir jāveic uzņēmumā, lai uzlabotu tā darbību. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt neko nedarīšanas stratēģiju, lai noteiktu, cik lielā mērā organizācijai ir nepieciešamība mainīties.…
