9. Izskaidro Marka Aurēlija frāzi :”Viss ir savstarpēji savīts, un šis saistījums ir svēts,un gandrīz nekur nav nekā sveša attiecībā vienam pret otru, jo viss ir pakārtots un sakārtots vienā un tajā pašā pasaules sakārtotībā”
Principā var teikt, ka šī frāze vēlreiz apliecina jau stoicismā esošās idejas. Tā kā visi cilvēki ir savstarpēji saistīti ar dabu, nenoliedzami mēs esam saistīti arī viens ar otru, jo daba ir kaut kas viens. Ja mēs visi tiekam ietekmēti no kaut kā viena, pēc viena harmoniska principa, tad neatkarīgi no tā, kādas ir bijušas mūsu un apkārtējo cilvēku izvēles (un kur šīs izvēles mūs ir novedušas), mēs tik un tā esam saistīti. Pēc savas iekšējās “esences” mēs visi esam līdzīgi, visi esam radušies no tās pašas dabas, tajā pašā dabā dzīvojam, tiecamies pēc labuma, mūsos dabiski ir ieliktas šīs tieksmes. (Es nerunāju par to, ka visi labumu mēģinātu gūt vienā veidā, bet gan to, ka šī tieksme kā tāda vispār pastāv) Cilvēks ir kompleksa būtne tomēr, ja ilgāk parunā ar katru cilvēku pat parasts “nefilozofs” var noprast, ka aiz maskas, kuru otrs uzliek (un visiem ir šādas “sabiedrībā rādāmās” maskas) slēpjas kaut kas ļoti līdzīgs sev pašam.
10. Kas,pēc Marka Aurēlija domām,spēj sakārtot un savienot attiecības starp “es ”un pārējo pasauli?
Pēc Marka Aurēlijs domām šīs attiecības starp “es” un pārējo pasauli spēj sakārtot mīlestība, jo tieši tā ir lielākā vai mazākā mērā raksturīga visiem līdz ar to tā vieno. Ja tiek atrasts kaut kas kopīgs, tad attiecības var tikt sakārtotas. Tas nenozīmē, ka viens cilvēks burtiskā nozīmē mēģina sakārtot attiecības ar miljoniem citu cilvēki individuālā sarunā, bet gan sakārtot savas un tuvāko attiecības, jo tām arī katrs tomēr piešķir vislielāko nozīmi. Pēc sakārtotām tuvākajām attiecībām arī nāk gan maiņa uzvedībā, gan dzīves uztverē, kas savukārt labāk palīdz saskarsmē ar jebkuru citu sastaptu cilvēku vai grūtībām. …
