Stilistikas izteiksmes lingvistiskie paņēmieni.
Valoda no strukturālā aspekta tiek šķirti vairāki valodas līmeņi. Pastāv trīs valodas līmeņi, kuri dalās sīkākos līmeņa elementos:
1.Fonoloģiskais
Fonēmas
2.Morfoloģiskais
Morfēmas
Vārdu formas
3.Sintaktiskais
Vārdu savienojumi
Tikumi
Teksts
Valodas strukturāliem elementiem ir savs materiālais rādītājs, savas funkcijas un semantika. Visi šie elementi ir noteiktā hierarhijā, kas veido valodas līmeņu sistēmu. Katra valodas līmeņa katrai vienībai savās potencēs ir vairāki informācijas varianti, no kuriem konkrētā tekstā tiek realizēts kāds noteikts variants, ko nosaka ziņojuma saturs, vide un runātāja subjektīva attieksme pret tiem.
Fonētiskais līmenis.
Fonētiskais līmenis ir pats zemākais. Valodas skaņām nav patstāvīgas nozīmes, tās nesniedz informāciju, bet tekstā fonēmas var izmantot, lai izteiktu noteiktu stilistisku papildinformāciju
Fonētikas līmenī stilistiski darbojas tādi tekstveides procesi kā eifonija, onomotopoēze, asonanse un aliterācija. Anafora un epifora atrodas uz robežas starp fonētisku un leksisko līmeni.
Eifonija ir labskaņa vai daiļskaņa
Onomatopoēze ir skaņu kompleksu veidošana, atdarinot dabas skaņās
Asonanse ir vienādo vai līdzīgi skanošo patskaņu atkārtošanās
Aliterācija ir vienādu vai saskanīgu līdzskaņu atkārtošana
Anafēra ir vairāku dzejas rindu, pantu vai prozas teikumu sākšanās ar vienu burtu
Epifora ir vārdu vai sintaktiskas konstrukcijas atkārtojums teksta posmā beigas.…