Iedomājieties, ka jums tiek piedāvāta sekojoša informācija (Baron and Byrne, 2000). 1) Šeit ir 1,000 locekļi no A grupas, bet tikai 100 locekļi no B grupas; 2) 100 locekļi no A grupas pagājušā gadā tika arestēti, un 10 locekļi noB grupas arī tika arestēti. Jūsu uzdevums ir novērtēt šo grupu kriminālās tendences. Vai jūs tās novērtētu atšķirīgi? Iespējams, ka jūsu pirmā atbilde būtu: “Protams, ka nē! Kriminālās uzvedības līmenis abās grupās ir 10 %. Kāpēc tad tās vērtēt atšķirīgi?” Varbūt tas liksies pārsteidzoši, tomēr, kā tiek apgalvots, plašu pierādījumu grupa norāda, ka cilvēki dod mazāk labvēlīgu vērtējumu grupai B. Sociālie psihologi attiecina šāda veida negatīvās uzvedības līmeņa pārvērtēšanu relatīvi mazās grupās un iluzoro korelāciju. Taču šis jēdziens ietver sevī vairākas jēgas, jo tādas ietekmes ietver uztveres saiknes starp mainīgajiem (Baron and Byrne, 2000), kas pa īstam nav šeit – šajā gadījumā, saikne starp B grupas locekli un noslieci uz kriminālu darbību.
Iluzorā korelācija palīdz izskaidrot, kāpēc negatīvās uzvedības un tendences biežāk raksturīgāk piedēvēt dažādām minoritāšu grupām, ko parasti realizē vairākuma grupu locekļi (Baron and Byrne, 2000). Piemēram, daži sociālie psihologi ir ierosinājuši, ka iluzorās korelācijas ietekmes palīdz izskaidrot, kāpec daudzi baltie cilvēki ASV pārvērtē noziegumu līmeņus starp Āfrikas amerikāņiem. Droši vien, ka šei arī varētu atrast dažādus izskaidrojumus un iemeslus. Taču patiesībā jaunie Āfrikas amerikāņu vīrieši tik tiešām tiek arestēti par noziegumiem daudz biežāk kā jaunie baltie vīrieši. Taču problēma rodas tajā aspektā, ka baltie amerikāņi ir tendēti pārvērtēt atšķirību lielumu, kas var tikt interpretēta kā iluzorā korelācija.
…