3. Steks
Par steku sauc rezerves atmiņas apgabalu, kurā programmas ieraksta datus par stāvokli. Steks ir sakārtota datu struktūra, kurai piemīt īpašība – pēdējais atnāca, pirmais aizgāja. Programmas stekā var ierakstīt procedūru vai funkciju datus, parametrus, lokālus mainīgos.
Steks ir daļēji statiska struktūra. Ir noteikts steka garums. Stekā var ierakstīt elementu un izņemt pēdējo.
Divus stekus var uzzīmēt vienā masīvā. Tad no viena masīva gala (sākuma) var veidot vienu steku, un no otra )(beigas) – otru steku. Stekus izmanto kompilatoros un operētājsistēmās.
Kā ir kaut kas atverošs, ieliekam stekā, bet, ja ir kaut kas aizverošs ņemam ārā no steka.
Steka pamatprincips ir – pirmo apstrādā kā pēdējo, pēdējo apstrādā vispirms. Angliski tas skan first in, last out, tāpēc arī šādu datu apstrādes principu sauc arī par FIFO. Rindā pirmos datus arī apstrādā vispirms, tāpēc šo principu sauc arī par LIFO – last in, last out. Pēc FIFO principa darbojas arī, piemēram, šaujamieroči – tās patronas, kas aptverē jeb magazīnā ir ielādētas pirmās, tiks izšautas pēdējās. Šīs analoģijas dēļ steku reizēm sauc arī par magazīnu. Steka princips bieži tiek izmantots arī kravu apstrādē – no kravas mašīnas vispirms ir jāizņem tā kravas daļa, kas atrodas virspusē jeb tika ielikta kā pēdējā, uz dzelzceļa – atpakaļceļā pirmais dosies vagons, kas stacijā iebrauca pēdējais, un citur.
…