Statistikai kā jēdzienam ir trīs plaši izmantotas nozīmes1. Pirmkārt tā ir īpašas darbības nozare, kur dati tiek iegūti, apstrādāti un analizēti. Otrkārt tā ir zinātne, kur tiek izstrādāti teorētiskie atzinumi un metodes, kuras tiek arī izmantotas statistikas praksē. Turpretī treškārt, ar vārdu statistika tiek apzīmēti arī paši statiskie dati, kuri būtībā ir paša statistiskā darba rezultāti un tiek uzrādīti uzņēmumu, organizāciju un nozaru atskaitēs, un arī presē. Tomēr vienkopus statistiku var definēt kā skaitlisku datu savākšanu, attēlošanu, analīzi un interpretāciju, kuru izmanto dažādās darbības sfērās un uzdevumu risināšanā2.
Statistikas pamata uzdevums ir pētīt dažādas masveida parādības un procesus sabiedrībā, vērā ņemot konkrētos lielumus, vietas apstākļus un attiecīgo laiku. Tādējādi statistikā cenšas pamanīt noteiktas likumsakarības šajos pētījumos, ko ir iespējams veiksmīgi un rezultatīvi veikt tikai tad, ja tiek pētīts viss parādību kopums, nevis kāda atsevišķa parādība. Toties pēcāk šo pētījumu skaitliskie rezultāti tiek raksturoti. Šo pētījumu mērķis ir noteikt konkrētās pētījumu kopas vienības un robežas. Tādā veidā no iegūtajiem datiem ar statistiku var atklāt derīgu informāciju, ko pēcāk var izmantot lēmumu izveidē un pieņemšanā. Tomēr paralēli šim uzdevumam statistikā, ir arī jācenšas ievērot statistisko informācijas lietotāju intereses un pēc iespējas mazāk noslogot respondentus. …
