4.uzdevums
Daļa no Ženēvas konvencijas dalībvalsts teritorijas bez bruņotas pretestības izrādīšanas padevās armijai no kaimiņu valsts, kas arī ir Ženēvas konvencijas dalībvalsts. Šajā teritorijā esošā okupācijas karaspēka komandieris veic mēģinājumu rekvizēt Sarkanā Krusta nacionālās biedrības vietējās nodaļas mēbeles un transportlīdzekļus. Sastopot pretestību, viņš pieklājīgi atbild, ka viņam ir tiesības rekvizēt šo īpašumu, jo tas nepieder kādam medicīniskajam militārajam formējumam.
Jautājumi:
1. Kādas tiesību normas nepieciešams analizēt šajā gadījumā?
2. Vai virsnieka argumentācija ir pamatota?
3. Kādai vajadzētu būt pirmajai reakcijai?
4. Pie kā vajadzētu vērsties pēc palīdzības nepieciešamības gadījumā?
Atbildes:
1. Sarkanā Krusta aizsardzības normas.
2. Nav, jo okupācijas vara nedrīkst rekvizēt civilās medicīnas vienības, to aprīkojumu, materiālus vai to personāla pakalpojumus tikmēr, kamēr šie līdzekļi ir nepieciešami, lai nodrošinātu civilajiem iedzīvotājiem nepieciešamo medicīnisko apkalpošanu un turpinātu to ievainoto un slimo medicīnisko aprūpi, kuri jau atrodas viņu ārstēšanā. 1977.gada 8.jūnija papildu protokols pie 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijām, kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (I protokols) 14.pants 2.punkts.
3. Izrādīt pretestību.
4. Aizsargājamām personām jādod visas iespējas griezties pie aizbildņvalstīm, pie Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas, pie nacionālās Sarkanā Krusta (Sarkanā Pusmēness, Sarkanās Lauvas un Saules) biedrības valstī, kurā tās atrodas, kā arī pie jebkuras organizācijas, kura var tām palīdzēt. 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencija par civilpersonu aizsardzību kara laikā, 30. pants
…
