Mūsdienu civilizēto tautu ST ir sasniegušas augstu attīstības pakāpi, praktiski nav tādu jautājumu, kas nebūtu regulēti. 1946.g. uzsāktais darbs bijis ļoti rezultatīvs, praktiski visas ST nozares ir kodificētas. Tas bija arī viens no četriem ANO darbības virzieniem – Komisija par ST jautājumiem 1946,g. Nolēma veikt kodifikācijas, pirmkārt, cilvēku tiesību, otrkārt, diplomātisko un konsulāro tiesību, treškārt, jūras tiesību, ceturtkārt, starptautisko līgumu tiesību u.c. jomās. Darbs tika paveikts, lai arī grūts.
Kodifikācijas darbs ir liels, smags un apjomīgs.
Piemēram, jūras tiesību kodifikācija: 1948.g. pieņemtas 4 Jūras tiesību konvencijas. 1960.g. 2.ANO Jūras tiesību konference (bez rezultātiem). Ar uzdevumu izstrādāt vienotu Jūras tiesību kodifikāciju komisija netika galā. Šī ANO Jūras tiesību konference (73.g.Venecuēlā) ilga 9 gadus, jo nebija kodifikācijas projekta. 1982.gada decembrī konvencija tika izstrādāta (nebija pilnīgas vienprātības, konsensusa, bet vienojās par kvalificētu balsu vairākumu). Latvija konvencijai nav pievienojusies (Igaunija ir).
Tāpat starptautisko līgumu tiesību kodifikācija tikai 1986.g. beidzās ar konvencijas pieņemšanu.
Agresijas definīcija tika izstrādāta tikai 1974.g.
Šobrīd visi galvenie jautājumi ir regulēti ar starptautiskajiem līgumiem, darbojas arī paražu tiesības, starptautiskās organizācijas (ANO, UNESCO u.c. speciālas iestādes). Ir atsevišķi problēmjautājumi, bet nav vitāli svarīgu tiesību nozaru, kas nebūtu kodificētas.
Tātad galvenais – realizācija.
STN īstenošana(realizācija) – STN implementācija, t.i., realizēšana dzīvē, STN iemiesošana ST subjektu uzvedībā – lai ST subjektu izturēšanās starptautiski tiesiskajās attiecībās būtu pilnīgā saskaņā ar STN.
Galvenais – mūsdienu ST ir juridiski saistošas katrai valstij u.c. ST subjektiem tikai tādā apjomā, kādā katrs no tiem sev atzinis ST par sev juridiski saistošām.
Tā ir ST īpatnība. Gribas saskaņošana.
Ir tikai viens izņēmums, kas nostiprināts ANO Statūtos – ANO nodrošina starptautiskā miera uzturēšanu, drošību, lai arī valstis, kas nav ANO dalībvalstis, rīkotos saskaņā ar ANO Statūtu principiem. Taču visas 192 neatkarīgās valstis ir ANO locekles.
Vairāk kā 100 starpvaldību organizācijas – arī uz tām attiecas jautājums par to darbības atbilstību ST normām.
STN īstenošanu nodrošinot pilnā apjomā, var radīt lielisku starptautiski tiesisku kārtību.
STN realizācijas saturs sastāv no 3 komponentiem:
1)STN ievērošana,
2)STN izpilde,
3)STN izmantošana tai nolūkā, kam šī STN bija izdota.
1) STN ievērošana.
STN nav vienādas, viendabīgas. Ir STN, kas kaut ko stingri aizliedz (p., spēka lietošanas aizlieguma princips, kas nostiprināts ANO Statūtos). ST subjektiem – gan valstīm, gan starptautisko valdību organizācijām, arī fiziskām un juridiskām personām jāatturas no noteiktām darbībām, kuras aizliedz ST.
P., 1971.g. Konvencija, kas aizliedz izvietot jūru dzīlēs kodolieročus – valstīm jāatturas no šādām darbībām. 1968.g. līgums par kodolieroču neizplatīšanu.…
