Preču un pakalpojumu starpvalstu tirdzniecību var aizvietot ar ražošanas faktoru starptautisku pārvietošanu. Tiesa, kapitāla un darbaspēka, materiālu un enerģētikas resursu starpvalstu pārvietošanās ievirzes un apmēra valsts regulēšanu nevar nosaukt par liberālu.
Naudas kapitālu starpvalstu pārvietošanās ietekmē pasaules saimnieciskā attīstībā kļūst dinamiskāka. Liela naudas ieguldījumu daļa pasaules ekonomikā tiek veikta kā tiešā ārvalstu investēšana1 . Visizplatītākie tiešās ārvalstu investēšanas veidi ir:
• Korporāciju pašu kapitāla izvešana uz ārvalstīm, lai izveidotu tur meitas firmas;
• Korporāciju peļņas reinvestēšana;
• Korporāciju meitas firmu un filiāļu kreditēšana.
Korporācija ir visizplatītākā lielrūpniecības pārvaldīšanas forma rūpnieciski attīstītās valstīs.2
Korporācijas īpašnieki ir daudzie akciju īpašnieki. Mūsdienīga korporācija parasti it mātes uzņēmums ar meitas uzņēmumu tīklu, nodaļām, filiālēm un citiem saimnieciskiem veidojumiem, kuriem ir dažāds juridiskais statuss un dažādas ekonomiskās brīvības pakāpes.
Lielo korporāciju centieniem ieguldīt kapitālu ārvalstīs ir vairāki iemesli:
• Sasniegumi datortehnoloģiju un telekomunikāciju jomā izraisīja milzīgu informācijas un ideju apmaiņas pieaugumu pāri valstu robežām.
• Ekonomiskā integrācija – tirgus paplašināšana;
• SVF un PTO dalībvalstīs likvidē šķēršļus preču un naudas, darbaspēka un tehnoloģiju kustības ceļā.
…