Nozīmīgākie teorētisko skolu starptautiskās politikas traktējumi ir: ideālisms, reālisms, plurālisms un Marksisms.1
Ideālismu dažkārt uzskata par vienu no utopisma veidiem. Utopisms ir tāda politiskā orientācija, kas tic neiespējamām sabiedrības pilnveidošanas ideālajām shēmām. Ideālisma raksturīgākā pazīme ir tāda, ka tas starptautisko politiku apskata, balstoties uz morālajām vērtībām, kā arī uz legālām normām. Ideālisms ir mazāk saistīts ar empīriskiem pētījumiem. Tas vairāk balstās uz normatīviem spriedumiem.2 Daudzas ideālisma idejas lika pamatus internacionālismam, kas balstās uz to, ka sabiedrībai ir jābūt organizētai, ņemot vērā ne tikai vispārējus, bet arī nacionālus principus. Tas tiek raksturots tā, ka sabiedrība ir tendēta uz harmoniskumu un sadarbību savā starpā. Tomēr jau 19. gadsimta 30. gadu beigās parādījās pazīmes, ka ar morālām vērtībām vien nav iespējams apturēt valstis no agresīvās rīcības. Ideālisma idejas beidz pastāvēt līdz ar Otrā pasaules kara sākšanos. Reālisma izsmiekla dēļ, ideālisms atdzima atkal tikai 20. gadsimta beigās – neoideālisms. Radās miera kustības, kas ietvēra sevī internacionālisma idejas, kas bieži tikai saistītas ar pacifismu – principiāla kara, kā arī jebkādas vardarbības noraidīšana.…