Starptautiskās tirdzniecības regulēšana

• Izmantojot antidempinga nodevas (Kopš 1970. gadu vidus sarunas GATT ietvaros sāka aptvert ne vien starptautiskās tirdzniecības tarifu un ārpustarifu regulēšanas problēmas, bet arī nodokļu aplikšanas principu noteikšanu un antidopinga nodevu pielietošanas tiesīgumu. Valsts importētāja, kas pārdod preces par dempinga cenām, tagad ieguva tiesības ieviest antidempinga nodevas, kuras nedrīkst pārsniegt “dempinga starpību”, proti – starpību starp normālo un to cenu, par kādu prece ir ievesta valstī, kura to importē);
• Izmantojot kompensācijas nodevas pret preču importu, kuru eksports tek subsidēts atklātā vai slēptā veidā,
Starptautiskās tirdzniecības regulēšanas sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir preferenču tirdzniecības nolīgumi, proti – speciālas vienošanās starp noteiktām valstīm preču un pakalpojumu eksporta un importa jomā. Visizplatītākie preferenču tirdzniecības nolīgumu veidi ir : kopējais tirgus; muitas apvienība; brīvās tirdzniecības zonas.
Kopējo tirgus būtību speciālisti parasti analizē, piemērojot Eiropas Savienības funkcionēšanas mehānismu, kā arī tā ir muitas apvienība un tajā ir brīvās tirdzniecības zonas.
1994. gadā tika izveidota Eiropas Ekonomikas telpa (EEA) – muitas apvienība, kas nodrošina preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka brīvu pārvietošanos starp EEA dalībvalstīm. Ziemeļamerikā šādu nolīgumu par tirdzniecības liberalizāciju noslēdza ASV, Kanāda, Meksika 1993. gadā. Tā bija Ziemeļamerikas vienošanās par brīvas tirdzniecības telpu (NAFTA).
…