Pēc Otrā pasaules kara, kad amerikāņu uzņēmumi ienāca starptautiskajā tirgū, pieprasījums pēc Amerikas produkcijas arvien vairāk pieauga. Ir jāmin, ka reklāmas izdevumiem ir tiešs kopsakars ar valsts industrializāciju. Jo industrializētāka kļūst valsts, jo reklāmas izdevumu līmenim ir tendence pieaugt. Piemēram, 1985. gadā pasaules reklāmas izdevumi sasniedza 166 biljonus dolāru, pietam puse no tiem piederēja ASV . Mūsdienās reklāmas izmaksas ASV aptuveni sastāda 50% no visām reklāmas izmaksām pasaulē. Pēdējos 15 gados šīs izmaksas konkrēti reklāmai un arī mārketingam arvien pieaug, pie tam lielos tempos.
Starptautiskais mārketings un reklāma virza produktu vairāk nekā vienas nācijas robežās, katru nāciju redz kā atsevišķu vienību un tai speciāli gatavo šo produktu. Ja vajag, šo produktu pat adaptē attiecīgajai valstij.
Starptautiskā mārketinga un reklāmas attīstība nav revolucionāra maiņa, tas ir evolucionārs process. Tas ir izgājis cauri piecām galvenām attīstības pakāpēm :
• vietējais mārketings – orientējas tikai uz vietējo tirgu, taču vienalga nepieciešams ņemt vērā konkurentus, kas ienāk no starptautiskās vides.
• Eksporta mārketings – produktu negatavo eksportam, bet tā atlikumu var pārdot ārpus valsts robežām;
• Starptautiskais mārketings
• Multinacionālaismārketings
Tā galvenie dalībnieki:
• Multinacionālās korporācijas;
• Globālās kompānijas (piem., McDonalds, Coca – cola);
• Globālās un multinacionālās firmas no valstīm pārejas periodā (piem., Jukos, Lukoil);
• Pakalpojumi, kas jau pēc būtības darbojas globāli (loģistikas firmas, u.tml.).
2. Starptautiskās reklāmas un mārketinga problēmas:
Virzot savu produkciju uz ārvalstu tirgiem, speciālistiem, kas darbojas mārketinga un reklāmas jomā ir jāsastopas ar dažādām problēmām – starptautiskā mārketinga problēmām. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir apziņa, ka reklāma ārpus savas valsts robežām prasīs apgūt jaunas produkcijas virzīšanas stratēģijas, jo:
1) tā būs jauna auditorija ar citiem dzīves uzskatiem un attieksmi, citu kultūru un dzīves veidu, arī valodu un tās īpatnībām;
2) attiecīgie pircēji būs ar savādākiem iepirkšanās paradumiem un ieradumiem;
3) radīsies jautājums, kā motivēt jauno pircēju iegādāties tieši šo produktu un nevis kādu citu, piemēram, vietējās ražošanas piedāvāto preci.