Viena no progresīvākajām un straujāk attīstošākajām starptautiskajām sadarbības formām ir valstu kopējā sadarbība tādos ietvaros, ko viņas veido sākot ar 19.gs. vidu, īpašās iestādēs tiek saņemti nosaukumi administratīvās savienības, bet vēlāk starpvaldību organizācijas. Iegūstot noteiktas tiesībspējas vienas vai otras starptautisko attiecību nozares regulēšanā tādas struktūras kļūst par starptautisko tiesību subjektiem, kuru kompetenci un apjomu ierobežo starptautiskā tiesībspēja, bet to juridisko statusu raksturo vairākas īpatnības.
Jautājumi:
1)Kādas valsts starptautisko organizāciju pamatpazīmes jūs varat raksturot?
2)Kādus starptautisko organizāciju izveidošanas veidus jūs ziniet?
3)Kāds ir starptautisko organizāciju lēmumu pieņemšanas mehānisms un struktūra?
1)Valsts starptautiskajām organizācijām ir 3 pamatpazīmes:
Parlamentārā institūcija- visu dalībvalstu asambleja, kas pieņem tās normatīvos aktus starptautisko konvenciju, līgumu, rekomendāciju vai rezolūciju tekstu veidā. Tajā katra dalībvalsts parasti ir pārstāvēta ar vienu balsi, izņemot Eiropas Savienību. Tā strādā sesijās, kā, piemēram, ANO Ģenerālā asambleja.
Izpildinstitūcija- tā vairāk vai mazāk strādā pastāvīgi, kā ANO Drošības padome un Sekretariāts, kura uzdevums ir vadīt organizācijas administratīvo aparātu un tehniski nodrošināt organizācijas darbu, tajā skaitā arī dokumentāciju. Sekretariātu parasti vada ģenerālsekretārs.
Dažām starptautiskajām organizācijām ir arī sava justīcijas institūcija, kā tas bija Tautu Savienībā un kāda ir ANO starptautiskā tiesa. Citām organizācijām, kas nestrādā ANO sistēmas ietvaros, statūti nosaka citu pastāvīgo vai ad hoc strīdu izšķiršanas institūciju un kārtību. …
