SPT jēdziens, priekšmets un sistēma
SPT – kompleksa tiesību sistēma, kas apvieno valstu iekšējās likumdošanas, starp. līgumu un paražu normas, kuras regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības ar ārvalstu elementu (t.i., starpt. rakstura attiecības) ar kolīziju un materiāli-tiesisko metožu palīdzību.
SPT attiecībām jābūt: *ar privāttiesisku raksturu; *starptautiskām(dalībniekiem ir vienlīdzīgas tiesības & pienākumi, risina privāttiesiskus jautājumus).
Privātās tiesības – tas ir paradoksāls fenomens. Tās aptver attiecības, kuru dalībniekiem nav nekādas varas(tie ir nodalīti no valsts varas, līdz ar ko ir privāti), bet to līgumiem, aktiem utt. ir pilnvērtīga juridiska nozīme, ko aizsargā tiesa un atzīst valsts.
SPT regulēšanas priekšmets ir starpt. nevalstiskas attiecības, kurām nav varas rakstura.
Ārvalstu elementu varianti: 1)tiesisko attiecību subjekti (fiz&jur personas; 1 ārvalsts pilsonis slēdz līgumu ar citu ārvalsts pilsoni); 2)tiesisko attiecību objekti (īpašumtiesību vai īpašuma atrašanās citas valsts teritorijā); 3)juridiski fakti citas valsts teritorijā (sākot ar līguma noslēgšanu - fakts, kas maina personas statusu laulību līgumi).
Pēc SPT tiesisko attiecību satura var izdalīt 2 pamatgrupas: 1)ekonomiskās, saimnieciskās, zinātniski-tehniskās un kultūras attiecības. SPT uzdevums ir organizāciju un uzņēmumu tiesisko darījumu regulēšana; 2)tiesiskās attiecības ar ārvalstnieku piedalīšanos, kas skar to mantiskās vai personiskās nemantiskās, ģimenes u.c. civiltiesiska rakstura tiesības. SPT uzdevums ir ārvalstnieku stāvokļa regulēšana citas valsts teritorijā.
Kolīzija – likumu sadursme, regulējot civiltiesiskas attiecības ar ārvalstu elementu.
Kolīzijas: 1)telpiskās izplatības tiesiskās kolīzijasa)dažādu valstu likumu kolīzijas; b)1 valsts iekšējo valstisko veidojumu likumu kolīzijas; 2)intertemporālās kolīzijas.
SPT sistēma:1) nepieciešamība raksturot normatīvo bāzi, kas veido SPT kopumu; 2) nepieciešamība noteikt SPT kā mācību kursa un tiesību zinātnes nozares robežas.
SPT sistēma ietver normas, kas regulē: 1)ārvalstnieku, personu bez pilsonības, ārvalstu juridisko personu u.c. organizāciju kā starpt. civiltiesiskās aprites dalībnieku tiesisko statusu; 2)savas valsts tiesību subjektu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību ārvalstīs; 3)valsts, starpt. org., to pārstāvniecību un amatpersonu piedalīšanos civiltiesiskajās attiecībās ar ārvalstu elementu; 4)lietu, saistību, intelektuālā īpašuma, mantojuma, ģimenes, darba tiesības.
SPT ietvaros izšķir 2 veidu normas: 1)kolīziju normas(paredzēta, lai noteiktu piemērojamās tiesības)a)valstu iekšējās kolīziju normas, b)līgumiskās kolīziju normas; 2)materiāli-tiesiskās normas(ietver procesuālās un materiālās normas).
SPT kā mācību kursa un tiesību zinātnes nozare iedalāma 3 pamatdaļās: vispārējā, sevišķā(privāto tiesību nozares), starptautiskais civilprocess.…
