Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
12,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:383229
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.11.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

HUMANITĀRĀS TIESĪBAS
Latvijas – Krievijas Robežlīguma lieta – PSRS agresija pret Latviju bija galvenais starptautisko tiesību
normu pārkāpums, no kura izriet arī PSRS īstenotās okupācijas prettiesiskums (tāpēc, ka notika prettiesiska
spēka lietošana – 1939.gadā tika pārkāpta virkne starptautisko līgumu);
Līdz ar to iespējams secināt, ka PSRS 1940.gadā veica agresiju pret Latvijas Republiku (un tai sekojošu
prettiesisku LR okupāciju), prettiesiski iejaucās LR iekšlietu lietās, kā arī prettiesiski anektēja LR à stāsts par
50 gadu ilgušo okupāciju ir apšaubāms, jo okupācija būtībā ilga pāris mēnešus – no sākuma bija „leļļu
režīms”, 1940.gadā nenotika formālas vēlēšanas, uz to brīdi Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā, bet pēc tam
tomēr nebija ārvalsts militārā pārvalde, bet gan civilā (citādāk pēc Vācijas veiktās okupācijas iznāktu, ka
PSRS okupē savu prettiesiski iegūto teritoriju).
Augstākās padomes vēlēšanās piedalījās ne tikai LR pilsoņi, bet arī PSRS pilsoņi, kad dzīvoja Latvijas PSR
teritorijā. Tāpat vēlēšanās okupētā teritorijā piedalījās okupācijas armijai piederīgās personas (šis citāts lietā ir
nepareizi paņemts Levita citāts, jo būtībā ir pretrunā pirmajiem diviem argumentiem).
Palestīniešu mūra lieta – ANO ST konsultatīvajā atzinumā Izraēlas celtā mūra lietā okupētajās Palestīnas
teritorijās atzina, ka Izraēla ar mūra celtniecību ir pārkāpusi gan starptautiskās cilvēktiesības, gan humanitārās
tiesības (var būt situācijas, kad cilvēktiesības un humanitārās tiesības darbojas paralēli – kad valsts nav
paziņojusi ar īpašu deklarāciju par atkāpšanos no kādām cilvēktiesībām, turklāt SPPPT nosaka tiesības (4.p.),
no kurām nevar atkāpties nekādā gadījumā).
Izraēla apstrīdēja, ka ir okupētājvalsts, bet tiesa atzina, ka ir - ja nebūtu, tad nedarbotos humanitārās tiesības,
jo iekšējiem konfliktiem tās darbojas tikai ierobežotā apmērā (Ženēvas 1949.gada konvencijas 3.p. darbojas
uz iekšējiem konfliktiem, tā ir paražu norma + 2.papildprotokols, bet tas attiektos tikai uz valsti, kas to
ratificējusi).
+ Izraēla mēģināja atsaukties uz mūra celtniecību kā pašaizsardzību à tiesa noraidīja šo argumentu, jo
apdraudējums nenāca no ārienes (ANO Statūtu 51.p. piemērojams tikai apdraudējumam no ārienes), bet no
iekšienes – no teritorijas, kuru Izraēla pati kontrolēja.

STARPTAUTISKĀS CILVĒKTIESĪBAS…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −17,20 €
Materiālu komplekts Nr. 1368764
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties