Starptautisko tiesību jēdziens un vēsture
1.Kas ir vispārējās starptautiskās tiesības (general international law)?
- Vispārējās pretstatā reģionālajām – noteikumi un principi, kas piemērojami lielam skaitam valstu, balstoties uz paražu tiesībām vai starpvalstu līgumiem.
2.Kāda ir atšķirība starp starptautiskajām publiskajām tiesībām un starptautiskajām privāttiesībām objekta, subjektu un avotu ziņā?
- St.pub.t reglamentē publiska rakstura tiesību attiecības, privāttiesības reglamentē civiltiesiska rakstura tiesību attiecības ar ārvalstu elementa līdzdalību. Objekts ir starptautiskās attiecības, bet priv.t. līgumattiecības vai cita veida privāttiesiska rakstura attiecības starp valstīm, fiz un jur personām. St.pub.t par subjektu var būt valstis, tautas un nācijas, kas cīnās par savu nacionālo neatkarību, starpt. org. un valstīm līdzīgi veidojumi. St.pub.t avoti ir starptautiskie līgumi un paražas+tiesību principi, doktrīna
3.Kāpēc valstis pārsvarā ievēro starptautiskās tiesības pat tad, ja uz pārkāpēju ne vienmēr var attiecināt efektīvu sankciju sistēmu?
- Tāpēc, ka valstis ir cieši saistītas viena ar otru ar ekonomiskiem sakariem utml. Valstis pārsvarā ir ieinteresētas mierīgā līdzāspastāvēšanā, drošībā... utt.
4.Kas ir retorsija?
- Izcelsme - vidusl. latīņu retorsio. Retorsija – ārvalsts subjektu tiesību ierobežojoši pasākumi, kas veikti ar mērķi panākt kādu diskriminējošu pasākumu atcelšanu no otras valsts puses.
- polit. Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
5.Kas ir represālija?
- Valsts tiesībpārkāpējas tiesību atbildes ierobežošana vai pārkāpšana no cietušās valsts puses bet bez spēka pielietošanas, ievērojot atbilstības principu Piespiedu līdzekļi, kurus kāda valsts vērš pret citas valsts pilsoņiem, institūcijām (kā pretdarbību tās prettiesiskai rīcībai).
6.Vai starptautiskās tiesības pārsvarā ir imperatīvas vai dispozitīvas, kas par to liecina?
- st.t. pārsvarā ir dispozitīvas, jo valstīm nav pienākums ievērot starptautisko tiesību normas, nav arī jāpilda ar starptautiskās tiesas lēmumu uzlikts pienākums.
7.Kas ir valsts suverenitāte, kas neatkarība?
- Suverenitāte ir viens no konstitucionālisma pamatprincipiem. Jēdziens “suverenitāte” ir veidojies no vārdiem “vara” un “augstākais”. Tātad, tā ir varas īpašība, varas kvalitāte būt augstākajai. Suverenitāte ir valsts galvenā īpašība, turklāt tai ir jābūt gan iekšējai, t.i. neatkarīgajai no valstiskajām varām, gan ārējai.
- Neatkarība ir spēja stāties starptautisko tiesību attiecībās ar citām valstīm kā patstāvīgam subjektam. Neatkarība nozīmē, ka neviena cita valsts nekontrolē procesus valstī
…