1.1.SPT jēdziens un regulēšanas priekšmets, metodes.
SPT ir specifiski starpt.civiltiesisko attiecību dalībnieku tiesību un pienākumu regulēšanas līdzekļi. Divas: 1) kolīzijas, jeb netiešā regulēšanas metode; 2) materiāltiesiskā jeb tiešā regulēšanas metode. Tiesi pirmajai metodei ir liela nozīme SPT rašanās un attīstības ziņā. CT attiecībās ar ārvalsts elementu vienmēr ir kolīziju problēma-kādu no vairākiem konkurējošiem likumiem piemērot:-vai jāpiemēro lik., kas spēkā tās valsts teritorijā, kurā atrodas tiesa/arbitrāža, kas izskata lietu, vai – ārvalsts lik-tās valsts lik., pie kuras pieder ārvalsts elements šajā lietā, vai ir noticis juridisks fakts. Risinājums – tiek izmantotas kolīziju normas, kas norāda, kādas valsts likums jāpiemēro konkrētajā gadījumā. Abas metodes ir cieši saistītas. Kolīziju norma pati par sevi neregulē attiecīgo jautājumu pēc būtības, tikai norāda, kādas valsts materiālās normas ir jāpiemēro. Jautājmums tiek risināts uz tā likuma normas pamata, uz kuru norāda kolīziju norma. Kolīziju norma jāsaista ar konkrētu materiālo normu, uz kuru tā norāda, lai jautājumu atrisinātu pēc būtības. Kolīzijas norma kopā ar materiāltiesību normu nosaka konkrētu uzvedības noteikumu, kāds jāpiemēro starpt.rakstura civiltiesiskās attiecības dalībniekiem. Jaut.izlemšanai ir nepieciešamas abas metodes.
SPT regulē ct attiecības ar ārvalsts elementu. Ar CT attiecībā plašā nozīmē saprot mantiskās un ar tām saistītās nemantiskās attiecības, kā arī ģimenes, darba, procesuālās attiecības. SPT=starpt.civiltiesības. Ārvalsts elements izpaužas: attiecībās piedalās ārvalsts fiz/jur.personas, attiecības aptver 2 valstu teritorijas; tiesisko attiecību objekts ir manta, kas atrodas ārzemēs, attiecības rodas, mainās, izbeidzas, notiekot juridiskam faktam ārzemēs. CT attiecības notiek starp dažādu valstu fiz/jur.personām.…