1.Dzīves vieta (domicils) ir tā vieta, kur persona ir labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur pastāvīgi dzīvot vai darboties.
Vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Pagaidu uzturēšanās nerada dzīves vietas tiesiskās sekas un ir apspriežama ne pēc tās ilguma, bet pēc nodoma.
Komentārs: Šim pantam svarīga nozīme ir tiesību un pienākumu realizēšanā un tiesību aizstāvēšanā. Personas dzīves vietas netiek saistīta ar pastāvīgās pierakstīšanās vietu. Tātad personas dzīves vieta ir vieta, kuru persona labprātīgi un ar nodomu ir izvēlējusies, lai tur patstāvīgi dzīvotu un darbotos.
Lex domicilii – piesaiste pēc personas dzīves vietas, praktiski izmanto visās tiesību nozarēs un ir viselastīgākā piesaiste.
…