2. Lekcija:
Starptautisko Privāto tiesību regulēšanas metodes.
Regulēšanas metodes ir valstu vai to grupu likumu harmonizācija vai unifikācija. Starptautisko līgumu pieņemšana noteiktās regulēšanas nozarēs. Tiešās darbības likumu pieņemšana noteiktās reģionālās valstu grupas ietvaros. Kolīziju normu pielietošana. Līdz ar to privāto tiesību regulēšanas metode ir:
- pirmkārt kolīziju metode, kas rodas saistībā ar sistēmu un ar kolīziju normām norāda, kuras tiesību sistēmas normas ir jāpiemēro attiecīgajā gadījumā. Kolīziju normām ir norādošs raksturs. CT attiecībās ar ārvalsts elementu vienmēr rodas kolīzijas problēma un kuru no konkurējošiem likumiem jāpiemēro. Pirmkārt vai nu tās valsts likumu, kur atrodas tiesa, vai arī ārvalstu likums, kas attiecas uz ārvalsts elementu izskatāmajā lietā. Kolīzijas problēma vienmēr ir tā, ka ir jāizvēlas tiesības tās, kuras attiecīgā gadījumā ir jāpiemēro. Kolīziju var novērst tikai tad, ja izmanto kolīzijas normas, kuras norāda kuras valsts tiesības ir jāpiemēro konkrētā gadījumā.
- bet otrkārt materiāli tiesiskā metode, ar kuru tieši tiek piemērota materiālā norma bez vēršanās pie kolīziju normas. Abas metodes viena otru papildina, ņemot vērā to, ka palielinās materiālo normu unificēšana starptautiskajos līgumos un kolīzijas metode ir nepieciešama, lai aizpildītu šo tukšo vietu, kas rodas pie materiālo normu unifikācijas, kā arī, lai atsevišķās sfērās noregulētu specifiskus jautājumus.
Starptautisko privāto tiesību vieta attiecībā ar citām tiesību nozarēm – SPT jomā noslēgtie starpvalstu līgumi, ar kuriem unificē materiālās tiesības, šī publiskā līguma dalībvalstis uzņemas saistības transformēt tās savā valsts iekšējā tiesību sistēmā. Līdz ar to SPT sastāv no divām daļām, kas arī tad nosaka to vietu starptautisko tiesību sistēmā:
1. – noteiktas daļas nacionālo tiesību sistēmas, kur tiesību normas nav radītas tiesiskās sadarbības procesā (nacionālās iekšējās tiesības).
2. – noteiktas daļas starptautisko publisko tiesību, kuras arī ir transformētas nacionālajā likumdošanā (līgumi, konvencijas, vienošanās)
Svarīgākie SPT (privāto) elementi ir divi:
a) – viens elements norāda uz CT attiecībām, kas izslēdz citas tiesiskās attiecības;
b) – bet otrs ir ārvalsts elements, kurš norobežo visas pārējā CT attiecības no CT attiecībām ar ārvalsts elementu.
Ārvalsts elementa izpausme var būt dažāda. Privātajā tiesībās tās var risināties, piemēram, slēdzot laulības starp dažādu valstu pilsoņiem, adoptējot, pārdodot, pārvadājot preci, izdarot maksājumus, saņemt mantojumu citā valstī vai arī var būt tāds variants, ka vienā valstī, bet no citas valsts pilsoņa. Ārvalsts elements var izpausties arī kā valsts elements, kad valsts pērk zemes gabalu citā valstī (piemētam, vēstniecības celšanai). Daudzās valstīs valsts var būt arī līdzējs darījumos, tā var ņemt starpvalsts aizņēmumus – kredītus. Katrā valstī pastāv normu kopums, kas reglamentē ārvalstu fizisko un juridisko personu tiesisko statusu.
Šajās normās ietilpst ne tikai attiecīgo valstu likumi, bet arī starptautisko līgumu noteikumi, līdz ar to var teikt, ka ārvalsts elements pirmkārt ir subjekts ar ārvalstu pilsonību (tātad CT attiecības, kur viens no subjektiem ir ārvalstnieks, patstāvīgais iedzīvotājs, juridiska vai fiziska persona). Otrkārt, ārvalstīs atrodošs objekts, kas rada attiecības, kur visi subjekti var būt no vienas valsts, bet objekts atrodas ārpus valsts robežām. Treškārt – ārvalstīs noticis juridisks fakts, kas rada attiecības, kuras rašanās, izmainīšanās un izbeigšanās saistīta ar juridisku faktu.
…
Eksāmena jautājumi: 1. – Kas ir starptautisko privāto tiesību regulēšanas priekšmets? 2. – Kādas attiecības aplūko privātās tiesības? 3. – Kādas ir atšķirtības un kas ir kopīgs privātajām tiesībām ar starptautiskajām publiskajām tiesībām? 4. – Privāto tiesību regulēšanas metodes. 5. – Privāto tiesību vieta starptautisko tiesību kontekstā un attiecības ar citām nozarēm. 6. – Privāto tiesību definīcija. 7. – Privāto tiesību divi svarīgākie elementi. 8. – Ārvalsts elements un tā nozīme, ārvalstu elementu veidi. 9. – Privāto tiesību būtība un galvenais uzdevums. 10. – Privāto tiesību rašanās. 11. – Kādi starptautiskās dzīves faktori ietekmē privāto tiesību attīstību. 12. – Privāto tiesību principi un to nozīme. 13. – Privāto tiesību principu attīstība. 14. – Kā privāto tiesību saturs tiek izprasts citu valstu tiesībās? 15. – Pirmās privāto tiesību doktrīnas un skolas. 16. – Pirmie privāto tiesību kodifikācijas mēģinājumi. 17. – Pirmie privāto tiesību unifikācijas mēģinājumi. 18. – Privāto tiesību sistēma. 19. – Privāto tiesību normatīvais sastāvs. 20. – Kolīziju normas un to nozīme. 21. – Materiāli tiesiskās normas un to nozīme. 22. – Privāto tiesību avoti. 23. – Privāto tiesību avotu klasifikācija. 24. – Privāto tiesību avotu īpatnības. 25. – Starptautiskās paražas un to izpausmes. 26. – Kādos gadījumos tiek piemērotas paražas, izskatot strīdus? 27. – Tiesu prakse kā privāto tiesību avots. 28. – Zinātnieku viedoklis kā privāto tiesību avots. 29. – Kur valstu nacionālajās tiesībās ir meklējami privāto tiesību avoti? 30. – Nosauciet galvenos privāto tiesību avotus Latvijas tiesībās. 31. – Kādās valstīs ir pieņemti speciālie likumi privāto tiesību jomā? 32. – Kā atšķiras (un ar ko) privāto tiesību specifika dažādos pasaules reģionos. 33. – Ar ko atšķiras starptautisks līgums no starptautiskās konvencijas? 34. – Kolīziju normu normatīvais sastāvs. 35. – Paskaidrot jēdzienus kolīziju tiesības, kolīziju normas, kolīziju piesaiste un likuma kolīzija. 36. – Kolīziju normu veidi un to salīdzināšana. 37. – Ārvalstu elementa saistība ar kolīziju normu darbību. 38. – Kādas kolīziju normu piesaistes tiek izmantotas atsevišķos tiesību veidos? 39. – Kolīziju normu uzdevums un mērķis. 40. – Kolīziju normu piesaistes principi. 41. – Kolīziju normas pēc rakstura. 42. – Tiesiskie režīmi. 43. – Savstarpējība un retorsija. 44. – Fiziskās personas tiesībspēja privāto tiesību praksē. 45. – Ārvalstnieka statuss Starptautiskajās privātajās tiesībās. 46. – Ārvalstnieku tiesību ierobežojumi ārvalstu tiesību praksē. 47. – Ārvalstnieku tiesībspēja un kolīziju piesaiste to noteikšanā. 48. – Ko saprot ar terminu ārvalstnieks? 49. – Kādi likumdošanas akti nosaka ārvalstnieka statusu LR? 50. – Kādas ir ārvalstnieka tiesiskā statusa īpatnības darba tiesiskajās attiecībās? 51. – Juridiskās personas definīcija, tiesībspēja, rīcībspēja un tās noteikšana. 52. – Juridiskās personas veidi un statuss LR un ārvalstīs. 53. – Transnacionālās korporācijas, to darbības regulējums. 54. – Galvenie ārvalstu uzņēmumu darbību regulējošie akti un metodes. 55. – Īpašuma tiesību ierobežojumi ārvalstniekiem. 56. – Kā tiek izsniegta atļauja ārvalstu uzņēmējiem nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā? 57. – Kā nosaka valstisko piederību Latvijas likumdošanā? 58. – Juridiskās personas valstiskā piederība un tās noteikšanas veidi. 59. – Ārvalstnieku tiesību ierobežojumi uzņēmējdarbībā, profesijās un īpašuma tiesībās. 60. – Domicils.
Nav konkrēti atbildēts uz izvirzītiem jautājumiem.
- Eksāmena jautājumi. Starptautiskās privātās tiesības
- Starptautiskās privātās tiesības
- Starptautiskās privātās tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starptautiskās privātās tiesības
Konspekts augstskolai11
-
Eksāmena jautājumi. Starptautiskās privātās tiesības
Konspekts augstskolai23
-
Starptautiskās privātās tiesības - atbildes uz 40 jautājumiem
Konspekts augstskolai23
-
Starptautiskās privātās tiesības
Konspekts augstskolai54
-
Starptautiskās privātās tiesības.19 praktiskie uzdevumi
Konspekts augstskolai5