Starptautiskās organizācijas
19.g.s. Eiropā, kopīgu interešu aizstāvēšanai un sadarbības veicināšanai, starp neatkarīgām valstīm sāka veidoties pirmās Starptautiskās organizācijas. Pati pirmā starptautiskā organizācija bija 1815.g. dibinātā Reinas Centrālā navigācijas komisija, taču daudz zināmāka ir 1865.g. dibinātā starptautiskā telegrāfa savienība, kura šodien plašāk pazīstama kā Starptautiskā telekomunikāciju savienība. Mūsdienās pasaulē ir vairāk kā 380 starpvaldību un 4700 starptautisko sabiedrisko organizāciju. Lielākās: ANO, NATO, ES, EDSO, BJVP (Baltijas jūras valstu padome), EP (Eiropas Padome), NACC-EAPC (Ziemeļatlantijas sadarbības padome), PfP (Partnerattiecības mieram), RES (Rietumeiropas savienība), u.c.
ANO
Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu pamatprincipi tika radīti jau kara laika Atlantijas Hartā, kuru 1941.g.14.augustā parakstīja ASV prezidents F.Rūzvelts un V.Čērčils. ANO dibina 1945.g. 24.oktobrī un 1945.g. 26.jūnijā ANO Hartu paraksta 51 valsts, no kurām 9 – Eiropas. Šodien ANO ir 185 dalībvalstis. ANO aptver ļoti daudz apakš institūciju, kas ir tieši vai netieši pakļautas Ģenerālajai asamblejai.
ANO galvenie uzdevumi ir miera un starptautiskās drošības saglabāšana, kā arī valstu mierīgas sadarbības veicināšana [2.avots;346.lpp].
ANO darbības pamatā ir statūti, kas paredz iespēju slēgt starptautiskus līgumus ar valstīm un starptautiskajām organizācijām.
Apvienoto Nāciju Organizācija – vienīgā universāla rakstura starptautiskā organizācija, kuras mērķis ir: „Glābt nākamās paaudzes no kara briesmām”, pārējie galvenie darbības mērķi ir:
• attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, balstoties uz cieņu pret tautu līdztiesības un pašnoteikšanās principiem;
• īstenot starptautisko sadarbību, risinot starptautiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un humanitāros jautājumus’
• sekmēt cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu.
…